Augusts ir kāzu laiks. Lai parādītu, cik tradīcijām bagāti latviešiem ir šie ģimenes svētki, Jēkabpils vēstures muzeja sēļu sētā notika pasākums “Vedību diena Sēlijā”.
Augusts ir kāzu laiks. Lai parādītu, cik tradīcijām bagāti latviešiem ir šie ģimenes svētki, Jēkabpils vēstures muzeja sēļu sētā notika pasākums “Vedību diena Sēlijā”.
Projekts veidots ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu, lai apzinātu un popularizētu latviskās kāzu paražas un rādītu, kā pāris jāievada jaunajā dzīvē.
Uz vedību dienu bija sabraukuši tuvi un tāli ciemiņi. Vispirms izstādē visi varēja aplūkot lietas, bez kurām kāzas nemaz nav iedomājamas — pūralādes, tērpus un dažādus mičošanas piederumus. Vecākā tur redzamā kāzu kleita darināta 1930. gadā, bet jaunākā – 1997. gadā. Izstādē varēja aplūkot arī literatūrzinātnieces Saulcerītes Vieses kāzu tērpu.
Kāzu dančus un rotaļas panāksniekiem ierādīja folkloras kopa “Vīkala” no Antūžiem. Lai arī tā bija vedību diena Sēlijā, skanēja dažādu novadu tautasdziesmas.
— Latviešiem ir daudz kāzu tradīciju, kuras gadu gaitā mijušās, un ir svarīgi tās visas apzināt. Vedību dienu domājam svinēt katru gadu, lai popularizētu ģimeniskās vērtības, — stāsta muzeja vēstures nodaļas vadītāja Iluta Bērziņa.
Vedību dienā viss notika pa īstam, un muzeja darbinieki kopā ar pasākuma dalībniekiem sagaidīja jauno pāri — Daci un Kārli Līčus, kuri tikko kā bija mijuši gredzenus dzimtsarakstu nodaļā. Abi tagad ir rīdzinieki, bet līgavas vecāki dzīvo Jēkabpils rajona Viesītē, tāpēc arī nolēma šajā pusē laulāties. Jaunais pāris bija gandarīts par iespēju izbaudīt visas latviskās tradīcijas. Arī kāzu viesi itin lustīgi piedalījās notiekošajā.
Pēc dažādiem pārbaudījumiem jaunlaulātos aizvadīja uz citām mājām, bet muzeja brīvdabas sētā palikušie viesi turpināja lustes ar kāzu muzikantiem un nobaudīja arī svētku mielastu. Kad no ugunskura noņēma katlu ar sautētiem skābajiem kāpostiem, bija laiks doties mājup.
