Vakar Skrīveru zinātnes centrā notika Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēde.
Vakar Skrīveru zinātnes centrā notika Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēde. To atklāja diskusija par nozarē šobrīd aktuālāko — slikto situāciju graudkopībā. Zemnieki jau prasa kompensāciju par lietavu radītajiem sējumu postījumiem.
Prasa simts latu par hektāru
Lietus mitējies, un graudaugu ražas novākšana Latvijā atsākta. Taču mitro graudu žāvēšanai būs jātērē vairāk līdzekļu, un par zemākas kvalitātes graudiem vairs nevarēs saņemt tik daudz naudas, kā sākumā cerēts.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma informēja, ka Talsu rajona lauku saimnieku apvienība, apspriedusi radušos situāciju, nosūtījusi vēstuli ministrijai, kurā par izpostītajiem sējumiem pieprasa kompensāciju — 100 latu par katru iesēto ziemāju hektāru un 200 latu par katru ziemāju sēklas lauku hektāru. Vēstule nosūtīta arī sadarbības padomei, Zemnieku federācijai un Zemnieku saeimai.
Graudi sadīgst vārpās
Pēc divas nedēļas ilgām lietavām Talsu rajonā apdraudēta graudu kvalitāte. Rudzi, ziemas un vasaras kvieši, tritikāle sadīguši vārpās. Zemniekiem radušies lieli zaudējumi, kurus lūdz kompensēt. Problēma ir arī graudu realizācija. Piemēram, nav kur likt rudzus, jo SIA “Jaunpagasts plus”, kura tos izmantoja bioetanola ražošanai, to pārtraukusi darīt. No šīgada ražas nevarēs sagatavot arī kvalitatīvu tritikāles ziemāju sēklu, bet rezerves rajonā nav.
Talsu rajona zemnieki lūdz Zemkopības ministriju nodrošināt ziemāju pārstrādi bioetanolā, kompensācijas un tritikāles sēklu. Ja līdz 23. augustam viņi nesaņems pozitīvu atbildi, 24. un 25. augustā Talsu rajona zemnieki draud bloķēt dzelzceļa Rīga—Ventspils Stendes pārbrauktuvi.
Kompensācija trīsreiz jau maksāta
Līdzīga vēstule saņemta arī no Bauskas rajona lauku saimnieku apvienības. Taču viņi nav tik kategoriski un ceļus bloķēt negrasās. Baušķenieki prasa rezervēt līdzekļus zaudējumu segšanai, kuri radušies, pārdodot pārtikas kviešus par zemāku cenu un žāvējot mitros graudus. Zemnieki prasa vismaz 10 latu par katru graudu tonnu un segt žāvēšanas izmaksas graudiem, kuru mitrums ir lielāks par 19 procentiem.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma piebilst: “Lai izpildītu Talsu rajona zemnieku prasības, kompensācijām vajadzētu 40 miljonu latu. Valsts budžetā tādas naudas nav, īpaši ņemot vērā situāciju, kāda šobrīd izveidojusies valstī. Šogad kompensācijas lauksaimniekiem esam maksājuši jau trīs reizes — vētras, knišļu un pavasara plūdu radīto zaudējumu dēļ. Mums visiem jādomā, kā izkļūt no situācijas, nevis jādraud bloķēt ceļus.”
Padomu prasa Briselē
Straujumas kundze informēja, ka rīt uz Briseli dodas viens no Zemkopības ministrijas speciālistiem, lai noskaidrotu, vai zemnieki varētu saņemt atbalstu ražas zudumu un graudu kaltēšanas papildu izmaksu kompensēšanai. “Lūgsim arī Komercbanku asociācijai pārāk bargi nevērsties pret tiem zemniekiem, kuri bojāgājušās ražas dēļ nespēs atmaksāt bankas aizdevumu,” piebilst Laimdota Straujuma.
Viens no problēmas risinājumiem ir panākt ātrāku vienotā platībmaksājuma un papildu maksājuma par laukaugiem izmaksu. Lauku atbalsta dienests šo naudu solīja tikai decembrī, taču Straujumas kundze pēc sarunām ar dienesta vadību cer, ka naudu sāks izmaksāt jau oktobrī.
Pārāk koncentrējušies pārtikas graudiem
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē piedalījās arī padomes locekle, Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Sirmēni” saimniece Ligita Silaraupa un viens no lielākajiem Aizkraukles rajona graudaudzētājiem, Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis. Arī viņi uzskata, ka draudi bloķēt ceļu ir pārspīlēti.
Ligita Silaraupa atzīst, ka situācija ir nopietna, talseniekiem tiešām sāp sirds par bojāgājušo ražu un graudu realizācijas problēmām. Tomēr viņa uzskata, ka Latvijā zemkopji ir pārāk koncentrējušies pārtikas graudaugu audzēšanai. Tāpēc viņiem grūti samierināties ar to, ka graudi, kuri audzēti pārtikai, nu jāpārdod lopbarībai, saņemot daudz mazāku samaksu, nekā cerēts. Taču Latvijā trūkst kvalitatīvas lopbarības. Protams, šādu graudu cena ir zemāka, bet arī ražošanas izmaksas ir mazākas.
Atbildi nesagaida
Jānis Dzenis neizprot talsenieku un baušķenieku prasības. “Kuļu otro dienu, un graudu mitrums ir 13—14 procentu. Domāju, ka citur Zemgalē situācija nav kritiskāka. Slikto laika apstākļu dēļ jau trešo gadu nespējam nodrošināt augstas kvalitātes pārtikas graudus, Latgalē vispār šogad viss apslīcis, bet mēs vēl neceļam paniku un kompensācijas neprasām. Zemgales bagātās saimniecības un kurzemnieki pirmo reizi izjūt šādu problēmu un jau prasa kompensāciju simts latu par hektāru,” sašutis ir Dzeņa kungs.
Koknesietis vēlējās saņemt atbildi uz jautājumu, vai Zemkopības ministrijā ir kāds eksperts, kurš izbrauc uz laukiem novērtēt reālo situāciju graudaugu sējumos un izanalizē, kāda palīdzība zemniekiem vairāk vajadzīga. Vai atbalsts nepieciešams ražas zudumu dēļ, kas, Dzeņaprāt, nemaz nav tik aktuāla problēma, vai saistībā ar graudu kvalitāti. Diemžēl uz šo jautājumu viņš ministrijas ierēdnes atbildi nesaņēma.
