Ja nav lielas fiziskās slodzes, diennakts šķidruma bilance ir 2,5 līdz 3 litri. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viss šis šķidruma daudzums jāizdzer, jo ūdens ir arī produktos, ko ēdam.
Ja nav lielas fiziskās slodzes, diennakts šķidruma bilance ir 2,5 līdz 3 litri. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viss šis šķidruma daudzums jāizdzer, jo ūdens ir arī produktos, ko ēdam. Piemēram, zemenēs, arbūzos, gurķos ir 90% ūdens, maizē — 50%, bet sausiņos — 10%. Vidēji apmēram divus litrus ūdens dienā uzņemam ēdot, tādēļ nemaz nav jāuztraucas, ja dienā izdodas izdzert litru šķidruma. Organisms pats pasaka priekšā, cik ūdens tam nepieciešams.
Karstā laikā vairāk svīstam, organisms vairāk patērē šķidrumu, lai nepārkarstu, tādēļ arī mums slāpst. Nav jābaidās, ka izdzert pat piecus līdz sešus litrus šķidruma. Tā kā cilvēka ķermenī ir apmēram 65% ūdens, vasarā nepieciešams šo līdzsvaru organismā uzturēt, pretējā gadījumā var rasties vielmaiņas problēmas, audos pasliktinās asinsrite, var just nespēku, pat noģībt.
Vai, dzerot kafiju, šķidrums organismā netiek aizkavēts? Kafija organismā neko sliktu neveicina, ja to lieto ar mēru. Nevajadzētu kafiju izmantot kā vienīgo šķidruma uzņemšanas līdzekli, tā varētu būt kā rituāls brokastīs vai pusdienās. Taču paralēli noteikti jādzer zāļu tējas, augļu sulas, ūdens.
Tas ir mīts, ja domājam, ka šķīstošā kafija ir mazāk kaitīga nekā pupiņu kafija, jo, lietojot normas robežās, abas vienlīdz labi tonizē un mūs uzmundrina. Ne viena, ne otra neveicina liekā svara uzkrāšanos organismā. Kādu kafiju izvēlēties, tas lai paliek katra paša ziņā, bet, pārdzeroties šķīstošo kafiju, mēs ātrāk varam just sirdsklauves, sliktu dūšu, jo tā vairāk kairina kuņģi. Ja vēlas, kafiju var dzert ar pienu, tā ir nomierinošāka kuņģim, bet efekts būs — organisms būs tonizēts.
( “Marta”)
