Pensionētā skolotāja Ausma Korule no Gostiņiem mājās puķupodā trešo gadu audzē istabas augu, kuru sauc par zelta ūsu. Viņa to lieto ārstnieciskos nolūkos un iesaka arī citiem.
Pensionētā skolotāja Ausma Korule no Gostiņiem mājās puķupodā trešo gadu audzē istabas augu, kuru sauc par zelta ūsu. Viņa to lieto ārstnieciskos nolūkos un iesaka arī citiem.
“Par zelta ūsu uzzināju no kādas paziņas, kura stāstīja — ja šīs puķes nebūtu bijis izsūtījumā Sibīrijā, daudzi būtu miruši no iekaisumiem. Cilvēki ar šīs puķes lapām ārstējuši strutojošas brūces un citas vainas. Daudzi no šīs puķes gatavo spirta uzlējumu, bet es katru dienu apēdu gabaliņu tā saucamās puķes ūsas,” stāsta skolotāja Korule. Viņa apgalvo, ka pēc pusgadu ilgas šī auga lietošanas jūtas daudz mundrāka nekā agrāk. Ziemā puķe novietota istabā, bet vasarā gostiņiete to iznes dārzā.
Sieviete savākusi arī daudz izziņas materiāla par šo augu un informāciju par tā ārstnieciskajām īpašībām piedāvā arī “Staburaga” lasītājiem.
12 zelta ūsas posmu aplej ar puslitru spirta un tumšā vietā tur 10 dienu. Katru dienu dzer no 25 pilieniem līdz deserta karotei uzlējuma, un tas labi palīdz pret tuberkulozi, cukura diabētu. Savukārt, ierīvējot sprandu ar šo uzlējumu, mazinās osteohondrozes radītās sāpes, tas palīdz ātrāk sadziedēt lūzumus un mazina arī locītavu sāpes.
Zelta ūsu dēvē arī par mājas žeņšeņu un dzīvo matu. Ēdot 2—3 centimetrus garos puķes dzinuma gabaliņus trīs reizes dienā pirms ēšanas, attīrās zarnu trakts, mazinās dedzinoša sajūta kuņģī un aizcietējumi. Košļājot gabaliņu zelta ūsas, iespējams tikt vaļā no skābuma garšas mutē un atveseļot smaganas.
