Lai aizstāvētu savas tiesības, nav jābūt juristam. Nav jāalgo advokāts, nav jāiepazīst visi likumi.
Lai aizstāvētu savas tiesības, nav jābūt juristam. Nav jāalgo advokāts, nav jāiepazīst visi likumi. Svarīgākais — jāpiemīt uzņēmībai. Raksts ir par strīdiem, kas rodas starp indivīdu un valsti vai pašvaldību.
Advokātu divkaujas gals
Prettiesisku iestādes lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē vai pārsūdzēt tiesā. Ne tik sen šāda cīņa varēja šķist grūta vai pat bezcerīga. Tas tādēļ, ka līdz 2004. gadam iedzīvotāju administratīvās sūdzības tiesas izskatīja tāpat kā civillietas. Starp pusēm notika sacīkste — katrs argumentēja un pierādīja savu taisnību, bet tiesa vērtēja, kura puse pārliecina labāk. Tādējādi notika savdabīga advokātu divkauja, kur taisnībai bija otršķirīga nozīme.
Tā kā administratīvajās lietās indivīdam ir jāsacenšas ar valsti, kura ir daudz spēcīgāka, šī kārtība ir mainīta. Tagad tiesā notiek objektīva izmeklēšana, tas nozīmē, ka tiesneši cenšas noskaidrot patiesos lietas apstākļus un rūpējas, lai rezultāts būtu taisnīgs.
Tiesneši palīdz procesa dalībniekiem
Tagad tiesas spriedums balstīts uz lietas apstākļu izpēti un ne vairs tikai uz pušu paustajiem argumentiem. Uzvar tas, kam objektīvi ir taisnība. Tiesas izmeklēšanas jēga vairs nav sacensties ar otru pusi juridiskajā viltībā, bet gan izklāstīt tiesai visus lietas apstākļus. Tas nozīmē: ja tiesa saskatīs iestādes darbībā kļūdu, tā lems par labu indivīdam neatkarīgi no tā, cik prasmīgi viņš sevi aizstāvējis.
Tā kā tiesnesim viss jānoskaidro, viņam procesā jābūt aktīvam. Pamatā tas notiek divos veidos — tiesneši dod norādījumus un ieteikumus procesa dalībniekiem, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Kopumā tas nozīmē atvērtu attieksmi pret personu. No cilvēka netiek gaidītas profesionālas juridiskas zināšanas. Tiesa palīdz formulēt lūgumus, atrast juridisko pamatojumu, atliek sēdes, lai savāktu nepieciešamos pierādījumus, utt.
Tagad varbūtība, ka persona uzvarēs valsti vai pašvaldību, ja iestāde rīkojusies prettiesiski, ir nesalīdzināmi lielāka. Ar šādu kārtību tiek samazināta iespēja, ka personas tiesības netiks realizētas bezpalīdzības vai trūkstošās pieredzes un zināšanu dēļ.
Kas tomēr jāievēro
Protams, tiesa tomēr nekļūst par prasības pieteicēja aizstāvi. Savu pozīciju jāmāk aizstāvēt pašam. Tiesā jāvēršas sagatavotam un jāievēro dažas svarīgas lietas.
Personai jau pieteikumā jānorāda konkrēts lūgums (piemēram, atcelt administratīvo aktu, samazināt piemēroto sodu) un arī pamatojums lūgumam (piemēram, lēmums nav samērīgs, to pieņemot, nav ievēroti visi apstākļi, tam nav taisnīgs un lietderīgs rezultāts). Šajā ziņā tiesa ņem vērā tikai to, ko pieteicējs norādījis. Tādēļ, ejot uz tiesu, jābūt pilnīgai skaidrībai, ko persona vēlas panākt. Lūgums pārskatīt lēmumu nebūtu atbilstošs. Tāpat jānorāda fakti, kuri liecina par iestādes kļūdu.
Personai arī jāsadarbojas ar tiesu pierādījumu savākšanā. Tas nozīmē, ka jāsniedz tiesai informācija, kas cilvēkam zināma vai ir iegūstama vieglāk. Tas vienādi attiecas arī uz informāciju, kura prasības pieteicējam ir nelabvēlīga.
