Staburaga pagastā, kas ir viens no konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts 2005” Zemgales reģiona četriem dalībniekiem, trešdien ieradās vērtēšanas komisija, bet jau vakar kļuva zināms, ka staburadzieši iegūst balvu par lauku attīstības veicināšanu.
Staburaga pagastā, kas ir viens no konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts 2005” Zemgales reģiona četriem dalībniekiem, trešdien ieradās vērtēšanas komisija, bet jau vakar kļuva zināms, ka staburadzieši iegūst balvu par lauku attīstības veicināšanu. Par Zemgales sakoptāko pagastu atzīta Iecava.
Katram “rozīnīte”
Staburagu kā Aizkraukles rajona sakoptāko pagastu Zemgales reģiona konkursam izvirzīja Aizkraukles rajona padome. Staburags ir mazākais Aizkraukles rajonā un viens no mazākajiem Latvijas pagastiem. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aivars Raščevskis atzina, ka astoņu gadu laikā, kopš viņš konkursā vērtē pašvaldības, tik mazs pagasts ar citiem nav konkurējis.
“Taču tas nenozīmē, ka neliels pagasts nespēj turēt līdzi lielajiem. Protams, Staburags nevar sacensties ar Jelgavas rajona Ozolniekiem vai Bauskas rajona Iecavu infrastruktūras, ražošanas un ekonomisko rādītāju ziņā. Taču arī nelielā pagastā ir sava burvība, te ir ko redzēt. Staburagā ir bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, te ļoti rūpējas par cilvēkiem,” saka Aivars Raščevskis.
Tērvete atsakās
Viņš atzīst, ka, aicinot pašvaldības piedalīties konkursā, nākotnē jādomā, kā mazināt lielo atšķirību starp pagastiem. “Varbūt mazajām pašvaldībām jāorganizē sava “līga” un nevis jāsalīdzina pagastu ekonomiskie rādītāji, bet jāmeklē tas oriģinālais un neatkārtojamais, kas ir katrā apdzīvotajā vietā? Šogad pirmo reizi konkurss ir tematisks — “Pirmo gadu ES ar savu Es”. Vērtējot pagastus, pievēršam uzmanību arī tam, kā tie Eiropas Savienībā šo gadu aizvadījuši. Katram nākamajam konkursam būs cita tēma,” stāsta Raščevska kungs.
Zemgales reģionā par sakoptākā pagasta titulu cīnās četras pašvaldības — Staburags Aizkraukles rajonā, Iecava Bauskas rajonā, Ozolnieki Jelgavas rajonā un Atašiene Jēkabpils rajonā. Konkursam bija izvirzīts arī Tērvetes pagasts, bet pēdējā brīdī tas atteicies. Uz šiem pagastiem šonedēļ devās vērtēšanas komisija, kurā ir visu Latvijas ministriju speciālisti.
Staburags nesnauž
Staburaga pagasta padomē vērtētāji vispirms noskatījās filmu par pagastu, pēc tam katras ministrijas pārstāvis tikās ar pārstāvēto nozaru darbiniekiem pagasta padomē un tā iestādēs, kā arī devās nelielā ekskursijā pa pagastu, lai klātienē gūtu priekšstatu par vērtējamo vietu. Viņi bija viesu mājā “Piešupīte”, Vīgantes parkā, Staburaga klints vietā, mežsarga mājā, kurā tagad saimnieko Štālu ģimene, viesojās pamatskolā. Satiksmes ministrijas pārstāvji apskatīja pagasta ceļus, ceļa zīmju izvietojumu, caurtekas un dzelzceļa pārbrauktuvi.
Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs stāsta, ka ikviena ministrija izvēlas savu favorītu un pasniedz balvu tās izvirzītajā nominācijā. Šogad pirmo reizi pagastus vērtē arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Žūrijā pirmo reizi ir arī “Latvijas Avīzes” darbiniece, kura vērtē, kā pagasts sevi popularizē, kāda ir tā publicitāte. Staburags šajā ziņā nesnauž, izdoti bukleti par pagastu, P. Barisona muzeju, pastkarte ar skulptūru “Daina”, top grāmata par šo pagastu.
Balansē uz izdzīvošanas robežas
“Braukājot pa pagastiem, izjūtam cilvēku nedrošību un neskaidrību par nākotni. Tas saistīts ar iesākto, bet līdz galam nepabeigto reģionālo reformu. Taču, neraugoties uz to, laukos arvien vairāk rūpējas par apkārtnes sakopšanu. Ne tikai privātmāju īpašnieki, bet arī pašvaldības appļauj ceļmalas, kopj parkus, zaļo zonu. Tomēr atšķirība starp Pierīgas pagastiem un tālākām lauku vietām ir ļoti liela, un tas saistīts ar neizstrādāto reģionālo politiku valstī. Mazie pagasti bieži vien balansē uz izdzīvošanas robežas,” secina Aivars Raščevskis.
