Eiropas Savienības struktūrfondu programmā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” apstiprināts Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Pilslejas” projekts 300 tūkstošu eiro vērtībā.
Eiropas Savienības struktūrfondu programmā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” apstiprināts Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Pilslejas” projekts 300 tūkstošu eiro vērtībā. Tas saimniecībā ir pirmais realizētais projekts, kuru atbalstījusi Eiropas Savienība.
Dzenas pakaļ Eiropas naudai
Zemnieku saimniecības “Pilslejas” īpašnieks Uldis Krievārs atzīst, ka šis gads “Pilslejām” ir ļoti nozīmīgs, jo saimniecības attīstībā ieguldīts milzīgi daudz. “Šis ir pirmais projekts, kuru realizējam ar Eiropas Savienības atbalstu. Pagājušajā gadā projektu paspējām iesniegt mēnesi pirms programmas “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” slēgšanas, kad pietrūka naudas. Esam daudz paveikuši gan ar šo atbalstu, gan arī par pašu līdzekļiem,” saka Uldis Krievārs.
Tomēr tam ir arī negatīvā puse. “Apzinos, ka tas nav efektīvs naudas tērēšanas veids, ņemot vērā, cik daudz naudas vajag projekta izstrādei, dažādu formalitāšu kārtošanai, administrācijas uzturēšanai. Šis Eiropas Savienības atbalsts kropļo tirgu un ietekmē cenas. Lielākā problēma ir tā, ka visi šie fondi novērš mūsu uzmanību no konkurētspējīgas saimniecības veidošanas un mudina dzīties pakaļ Eiropas naudai. Reizēm ir sajūta, ka zemnieki nesaprot — pusi saimniecībā ieguldītās naudas atmaksā Eiropas Savienība, bet otru pusi jāatdod no savas kabatas. Taču, realizējot kādu no šiem projektiem, ikviena darba un tehnikas izmaksas un līdz ar to arī saimniecībā ieguldītā nauda ir divas trīs reizes lielāka, jo katrs taču vēlas nopelnīt,” piebilst Uldis Krievārs.
Aicina speciālistu no Igaunijas
“Pilsleju” pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, ganāmpulks izvietots “Domēnu” fermā, kur kādreiz bija Vecbebru profesionālās vidusskolas mācību bāze. Nu divi vecās fermas korpusi pārbūvēti, pielāgojot tos govju nepiesietai turēšanai nojumēs. Vecajām ēkām izlauztas gala sienas, izņemti logi, aizvākts vecais mēslu transportieris, noņemts griestu siltinājums. Divos korpusos izbetonētas jaunas grīdas un izveidotas novietnes, lai govis turētu nepiesietas.
Pārbūvējot kūtis, Krievāra kungs pārliecinājies, ka Latvijā trūkst kvalificētu govju novietņu projektētāju. Viņu kļūdu dēļ uz brīdi pat pārtraukta celtniecība un uzaicināts speciālists no Igaunijas. Taču arī tad vēl palikušas dažas nepilnības, piemēram, labi nedarbojas ventilācijas sistēma.
Visu gadu nojumē
Govis ganībās nelaiž, barību visu gadu pieved klāt. Krievāra kungs apgalvo, ka šādi saimnieko daudzviet pasaulē un ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu. Piemēram, lietainā laikā divsimt govju izlaižot ganībās, tās pārvērtīsies izbradātā dūkstī. Lopi var arī savainoties.
Šīgada maijā “Domēnu” fermā iekārtota firmas “Westfalia” paralēlā tipa slaukšanas zāle. Vienlaikus tajā var slaukt 16 govju, un tas notiek daudz ātrāk un drošāk. Ir mazākas iespējas, ka dzīvnieks var iespert slaucējai, viņām arī strādāt kļuvis vieglāk, jo slaukšanas iekārtas katrai govij nu vairs nav jāpienes. Gan slaukšanas zāles aprīkojums, gan barības maisītājs iegādāts ar Eiropas Savienības atbalstu.
Uldis Krievārs skaidro, ka govs produktivitāte atkarīga no trijām lietām: 50 procentu — no dzīvnieka ģenētikas, 30 procentu — no barošanas un 20 procentu — no ērtībām, kādas dzīvniekiem nodrošinātas. “Domāju, ka nu saimniecībā spējam nodrošināt dzīvniekiem maksimālās ērtības. Viņi vienmēr brīvi var piekļūt barībai, ir daudz vietas, kur gulēt un pastaigāties, nav stresa,” saka saimnieks.
Raibās ved no Holšteinas
Zemnieku saimniecība “Pilslejas” ir Latvijas Holšteinas šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācijā un nesen kļuva arī par šīs šķirnes lopu audzēšanas saimniecību. Pagājušajā nedēļā uz “Pilslejām” no Vācijas Šlēsvigas—Holšteinas apgabala atvestas 65 grūsnas šīs šķirnes teles, un drīzumā no Saksijas uz Latviju atvedīs vēl 15 dzīvnieku. Bebrēnietis pats devās uz Vāciju izvēlēties labākos lopus ganāmpulka paplašināšanai. Par vaislas materiāla importu saimnieks cer saņemt arī subsīdijas.
Šobrīd “Pilslejās” ir 200 slaucamu govju (neskaitot no Vācijas atvestos lopus), un vidējais izslaukums no vienas govs ir 7300 kilogramu piena gadā. Pienu bebrēnietis pārdod ar kooperatīva “Jaunais piens” starpniecību. Uldis Krievārs atzīst, ka sadarbība ar šo uzņēmumu ir ļāvusi saimniecībai attīstīties, saņemot vairāk naudas par pienu un ietaupot līdzekļus par lopbarības piedevām un dažādām saimniecībā nepieciešamām lietām.
