Kopš šīs vasaras zvejot ar tīkliem Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ir aizliegts. Var izmantot murdus, taču zivis ūdenstilpes īpatnību dēļ šajos zvejas rīkos iepeld ļoti reti. Zvejnieki uzskata, ka šādu noteikumu ieviešana bija ļoti nepārdomāta.
Kopš šīs vasaras zvejot ar tīkliem Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ir aizliegts. Var izmantot murdus, taču zivis ūdenstilpes īpatnību dēļ šajos zvejas rīkos iepeld ļoti reti. Zvejnieki uzskata, ka šādu noteikumu ieviešana bija ļoti nepārdomāta.
Lai noskaidrotu, vai aizlieguma dēļ nav palielinājies maluzvejnieku skaits, reidā pa ūdenskrātuvi kopā ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Pļaviņu nodaļas vecāko inspektoru Edvīnu Gudrīti un ārštata inspektoru Oļegu Fiļipoviču devās arī “Staburags”.
— Savlaik zvejai ūdenskrātuvē daudzi saņēma licences, lika tīklus un zvejoja, — saka Gudrīša kungs. — Lomi nebija pārāk lieli, un, tikai cītīgi darbojoties, varēja noķert ko vairāk. Pašlaik ūdenskrātuves posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei ir tikai 15 murdu. Diemžēl tie lielākoties stāv tukši. Lielā dziļuma dēļ zvejošana ar murdiem ir ļoti neefektīva.
Mazāk maluzvejnieku
Pārsteidz kas cits. Ievērojami sarucis maluzvejnieku skaits. Spriedām — vīriem ir tīkli, kurus mēģina likt lietā, taču nekā. Iespējams, bargo sodu dēļ maluzvejnieku tīklu upē ir ļoti maz. Kopš gada sākuma esam izņēmuši 108 tīklus, 71 “televizoru”, trīs murdus, 13 naktsšņores un 600 ūdu. Tas ir daudz mazāk nekā iepriekšējos gados.
Iepretim Staburaga klints vietai Daugavā makšķerējot sastopam Aināru Lejiņu no Staburaga pagasta. Viņš stāsta, ka savlaik licis tīklus, bet tagad vairs tikai makšķerē, jo tā var iegūt vairāk zivju nekā ķerot ar murdu.
— Ķeras plicīši un iebarošanas vietās lielāki brekši, — saka Lejiņa kungs. — Ar spiningu var noķert pa kādam zandartam. Pašlaik gan neķeras. Jāgaida augusta otrā puse, kad plēsīgās zivis kļūst aktīvākas.
Nedaudz tālāk sastopam jēkabpilieti Jonu Širkūnu, kurš uzrauga kāda sava paziņas murdu. Arī Širkūna kungs apgalvo, ka lomi ir niecīgi. Viņš paceļ murdu virs ūdens, un mēs varam pārliecināties, ka tas ir tukšs. Tā jau vairākas dienas. Murdā laiku pa laikam iepeldot nelieli breksīši un daži mazie samēni. Viņi jālaiž atpakaļ Daugavā.
Nepareiza metode
Savs viedoklis par murdiem ir arī vienam no pieredzējušākajiem zvejniekiem Staburaga apkaimē Ginteram Zoltneram.
— Murds ir pats neefektīvākais zvejas rīks, kādu vien ūdenskrātuvē var izmantot, — saka Zoltnera kungs. — Ja gribēja zveju aizliegt, to vajadzēja arī izdarīt, nevis māžoties ar murdiem. Lai zivs ietu murdā, vajadzīgs straujāks upes tecējums, pietiekami sekls ūdens un atstraume, kurā likt murdu. Daugavā tā visa nav. Upes dziļums pie Staburaga ir vairāk nekā 40 metru. Vienīgā iespēja kaut ko noķert bija ar tīklu. Atceros, jau padomju gados speciālisti Pļaviņu HES ūdenskrātuvē izmēģināja murdus un atzina, ka tie ir neefektīvi un ar tiem nav iespējams noķert gandrīz nevienu zivi.
Ja gribēja saudzēt zivju krājumus, vajadzēja samazināt tīklu garumu un noteikt lielāku tīkla acs izmēru — mazākās zivis tam peldētu cauri.
Lomā sīki ķīsīši
Līdzīgi domā arī secietis Māris Krupenčiks:
— Šogad saņēmu atļauju zvejot ar murdu un to arī daru, taču, jo ilgāk mēģinu, jo bezcerīgāka kļūst situācija. Visbiežāk lomā ir dažus centimetrus gari ķīsīši, kuri nejauši ieķērušies murda linumā. Diezin vai zvejošu arī nākamgad. Murds jāpārbauda regulāri. Loma nav, un tāpēc zūd šīs nodarbes jēga.
Zveja ar murdu nebūt nav lēta. Labs murds maksā no 70 līdz 100 latiem. Nespējot iztērēto naudu atpelnīt, zveja iznīks pati no sevis, — ar rūgtumu atzīst gandrīz visi “Staburaga” aptaujātie zvejnieki.
