Dienām kļūstot īsākām, bet naktīm stiepjoties arvien garākām, sācies vasaras pēdējais mēnesis.
Dienām kļūstot īsākām, bet naktīm stiepjoties arvien garākām, sācies vasaras pēdējais mēnesis. Rudens vairs nav aiz kalniem, tā tuvumu var just ik dienu — labības laukos sākusies jaunās ražas novākšana, ābeļdārzos briest āboli, bet centīgākie bērni gatavojas skolai, pirkdami grāmatas un lūkodami skolas somas.
Skolēni rudeni vēl negrib, toties septembri nepacietīgi gaida tie, kuriem ir nozīmīgi valsts budžeta grozījumi — ugunsdzēsēji, policisti, mediķi, zemnieki. Uzskaitījumu var turpināt bezgalīgi, jo naudas trūkst visiem, kuri kaut nedaudz atkarīgi no valsts maka. Septembrī ir cerība saņemt papildfinansējumu, jo pēc garajām vasaras brīvdienām darbu atsāks Saeima. Latvijas simts gudrajām galvām pirmais darbs ir budžeta grozījumu apstiprināšana. Līdz tam gan budžets vēl partiju un to izraudzīto ministru rokās, to vēl groza un pēta, katrs cerot vairāk naudas “izraut” savām pārstāvētajām jomām.
Kaut iepriekš nespēdamas rast kopīgu valodu, valdošās partijas “Jaunais laiks” un Tautas partija pagājušajā nedēļā tomēr vienojās par finanšu sadali šīgada budžeta grozījumos. Atteikdamies vai uz mirkli aizmirsdami personīgās ambīcijas, partiju pārstāvji norunāja, ka desmit miljonu latu tērēs investīcijām izglītībā, proti, mainīs skolu jumtus, atjaunos ēdināšanas blokus, pabeigs arī dažu iesāktu skolas ēku celtniecību. Apmēram tikpat daudz naudas plānots piešķirt Satiksmes ministrijas pakļautības iestādēm, kādus piecpadsmit miljonus valdība sola medicīnai, bet divreiz vairāk — zemniekiem. Pēc ilgām diskusijām, katram velkot deķi uz savu pusi, nolemts gandrīz divus miljonus latu atvēlēt tieslietu struktūrām. Tomēr ne ieslodzījumu vietu uzraugu algu palielinājumam, bet gan mobilo sakaru bloķētājiem, lai ieslodzītajiem liegtu iespēju nelegāliem zvaniem. Lielākas algas cietumu darbiniekiem jāpagaida, vien īsti nav zināms, cik ilgi. Šogad, ja nauda tomēr paliks pāri, var cerēt vienīgi uz prēmijām un piemaksām.
Skaidrības nav arī par policistu algām. Iekšlietu struktūrā strādājošie pieprasa algu pielikumu jau šogad, premjers Aigars Kalvītis nav pārliecināts, ka tāds būtu nepieciešams pat nākamajā gadā. Jo policisti, lūk, saņemot tikpat, cik vidēji strādājošie valsts sektorā, tas ir ap 240 latu “uz papīra”. Premjeraprāt, tas esot pietiekami, turklāt, tā kā arvien vairāk policistu darbu pamet, aiziedami uz labāk atalgotu vietu privātstruktūrās, vai izbrauc uz ārzemēm, naudu varot paņemt no viņiem ietaupītajām algām. Likumsargi ar to tomēr nav mierā, pieprasot vismaz 50 latu klāt jau šogad, bet no nākamā gada atalgojumu dubultot. Pretējā gadījumā policisti 16. augustā kopā ar ģimenēm piketēs pie Ministru Kabineta.
Ņemot vērā līdzšinējo piketētāju pieredzi, likumsargu protesta akcija jūtamus augļus diezin vai dos. Labākajā gadījumā viņi atkal saņems solījumus, kādi bijuši jau ne viens vien. Jau tagad tā vietā, lai risinātu algu problēmu, valdība sāk meklēt kašķi citā dārziņā. Aigars Kalvītis paziņoja, ka vainīga esot policijas vadība, kura nemākot līdzekļus pareizi sadalīt. Varbūt vadību vajagot nomainīt — pat tādas runas dzirdamas Ministru Kabineta garajos gaiteņos. Tas nekas, ka naudas, ko dalīt, nemaz nav. Mazsvarīgi, ka līdzekļu trūkuma dēļ izsaukumos izbraukt kļūst arvien problemātiskāk, bet vairumā policijas ēku apmetums krīt uz galvas. Šobrīd galvenais ir atrast tam visam vainīgo. Absurds, diemžēl ne pirmo un ne pēdējo reizi.
Kamēr valsts cīnās ar līdzekļu trūkumu, tās aizsardzības ministrs pērk izklaides jahtu par pusmiljonu latu un dzīvo, cepuri kuldams, oficiāli saņemdams vien ministra algu. Tā, pat visu gadu cītīgi krāta, būtu piecdesmit reižu mazāka par ministra parādsaistībām, kuras sasniegušas jau pusotra miljona latu robežu. Vai Repše spēs parādus atdot, kuros grimst arvien dziļāk? Pats parādnieks norāda, ka tā ir personīga darīšana un viņu tas neuztrauc. Tāpēc jau kredīti esot, lai tos ņemtu. Turklāt naudu ministrs investējot sev piederošos uzņēmumos, un nākotnē problēmu kredītu atdošanā nebūšot. Aizsardzības ministrs arī norāda, ka cilvēkam ir nepieciešams parūpēties par savu saimniecību un latviešiem no “kalpu tautas” vajadzētu kļūt par veiksmīgu un skolotu uzņēmēju tautu. Gribētos piebilst: no jūsu mutes, ministra kungs, Dieva ausī!
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa no amata pienākumu pildīšanas atstādinājusi trīs zvērinātus tiesu izpildītājus, kurus Ģenerālprokuratūra apsūdz amatnoziegumu izdarīšanā. Tiesu izpildītāji rīkojuši fiktīvas parādnieku mantas izsoles, novērtējot vērtīgus īpašumus un kustamo mantu par daudz zemāku summu, nekā tie vērti patiesībā. Pēc tam izsolē tos nopirka tiesu izpildītāju paziņas, bet amatpersonas saņēma labu atalgojumu par veiksmīgo darījumu. Beidzot negodīgo darījumu shēma atmaskota, tiesībsargājošās institūcijas ķērušās pie tās atrisināšanas. Likumsargus varētu apsveikt — atklāts vērienīgs krāpnieku grupējums, kura dalībnieki apzaguši ne tikai parādos nonākušus uzņēmējus, bet arī valsti. Neīstajās izsolēs par dažiem tūkstošiem iztirgots miljonus vērtais Jelgavas RAF, vairāki vērtīgi zemes gabali, tā bez mantas palikuši savulaik vareni Latvijas uzņēmumi “Rīgas filcs”, “RS serviss” un citi.
Diemžēl ne jau policija, prokuratūra vai kāda cita tiesībsargājoša institūcija pati nāca uz pēdām negodīgajiem tiesu izpildītājiem. Tas notika, pateicoties agrāk šajos darījumos iesaistītajam bijušajam koknesietim Raivo Sārtam, kurš pēc vairāku gadu klusēšanas izlēmis runāt. Sirdsapziņa mocīja vai kāds cits iemesls pamudināja, bet Raivo Sārts pauda atklātībai krāpšanas shēmu, kurā iesaistīti ne tikai tiesu izpildītāji, bet arī īpašuma vērtētāji, izsoles aktu apstiprinošie tiesneši un, protams, pircēji. Meklējiet nu, likumsargi, kurš ko pircis un pārdevis! Cerams, kaut ko arī atradīs, kaut gan, kā mēdz teikt: cerība muļķa mierinājums…
Sācies ikgadējais svētceļojums uz Aglonu. Tūkstošiem ticīgo kājām dodas uz svētnīcu, lai 14. un 15. augustā vienotos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos. Svētceļniekus netraucē ne tālais ceļš, ne laika apstākļi, jo viņus vada ticība. Kaut kripatiņa vairāk ticības labajam palīdzētu ikvienam no mums, vēl ir laiks, vēl šovasar to varat atrast!
