— Kādam jābūt “draudzīgam autobusa vadītājam”?
— Kādam jābūt “draudzīgam autobusa vadītājam”?
Ilga, pļaviņiete
— Autobusā, kurš Pļaviņās apstājas uz ilgāku brīdi, baltā kreklā tērpts vadītājs pirms izbraukšanas izstaigāja autobusu un pārliecinājās, vai visi pasažieri atgriezušies. Zinu, ka patlaban notiek akcija “Draudzīgākais autobusa vadītājs”, un uzreiz ienāca prātā, ka par šādu uzmanību vien viņš pelnījis šo titulu.
Ārija Kļaviņa Aiviekstē
— Pieklājīgam un laipnam pret pasažieriem. Arī pati braucu ar sabiedrisko transportu, esmu ievērojusi un gribētu uzteikt autovadītāju no Aizkraukles Leonardu Spuli. Viņš ir labs pret ikvienu pasažieri — gan mazu bērnu, gan vecu cilvēku, un no viņa nekad neesmu dzirdējusi kādu asāku piezīmi. Šīs cilvēks noteikti būtu pelnījis “draudzīgā vadītāja” nosaukumu.
Dzintra Pietere no Mazzalves
— Laipnam, sirsnīgam, kurš vienmēr cenšas izpalīdzēt. Esmu sastapusi gan šādus autobusu vadītājus, gan arī tādus, kuri pret veciem cilvēkiem izturas neiecietīgi, piemēram, atsaka, ja veca tantiņa lūdz apstāties savas mājas ceļa galā, nevis pieturā. Taču laipno autobusu vadītāju tomēr ir vairāk nekā neiecietīgo.
Andra, seciete
— Man patīk, ja autovadītājs pasažieriem pasaka arī kādu laipnu vārdu, pajoko. Pagājušajā nedēļā, iekāpjot autobusā “Bauska — Jēkabpils”, no vadītāja dzirdēju joku, kurš uzlaboja garastāvokli visiem. Starp Aizkraukli un Seci ir pietura “Pargīzes”. Kāda kundzīte, pērkot biļeti, saka: “Man līdz “Paradīzēm”!”. Nopietnais un vienmēr laipnais vadītājs dziļā mierā atbild: “Ja nav grēku, aizvedīšu ar”!”.
