Jūlija vidū sākās vilku medību sezona. Šogad Latvijā atļauts nomedīt 130 pelēču — par 20 mazāk nekā pērn. Aizkraukles rajonā pagājušajā medību sezonā nomedīti pieci vilki.
Jūlija vidū sākās vilku medību sezona. Šogad Latvijā atļauts nomedīt 130 pelēču — par 20 mazāk nekā pērn. Aizkraukles rajonā pagājušajā medību sezonā nomedīti pieci vilki.
— Aizkraukles rajonā šajā sezonā vēl nav nomedīts neviens vilks, — saka Aizkraukles virsmežniecības medību inženieris Vitolds Rozītis. — Medību kolektīvs par nošauto vilku sastāda aktu un ar to nākamās darba dienas laikā vēršas mežniecībā, kur izraksta licenci. Kad Latvijā kopumā būs nomedīts 120 vilku, katru nākamo drīkstēs šaut ar speciālu atļauju. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad pelēcis ielenkts, jāzvana uz virsmežniecību un jānoskaidro, vai vilku var šaut.
Valsts mežu dienesta speciālisti uzskata, ka nomedījamo vilku limits jāsamazina tādēļ, ka pēdējos gados katrā sezonā nomedī vidēji 130 vilku. Pērn — 113. Valsts mežu dienesta informācija liecina, ka ik gadu Latvijā mīt ap 600 vilku.
2005. gada februārī valsts mežu dienesta speciālisti veica vilku svaigu pēdu uzskaiti. Visvairāk pēdu atrasts Kurzemē, kā arī Jēkabpils, Krāslavas un Balvu rajonā. Retāk tās redzētas Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Ogres un Rīgas rajonā. Konstatēts, ka pēdējos gados samazinās vilku apdzīvotās teritorijas. Taču, neraugoties uz to, šovasar jau reģistrēti trīs gadījumi, kad vilki uzbrukuši un saplosījuši mājlopus. Preiļu rajonā nokostas astoņas aitas, Liepājas rajonā — viena tele un Kuldīgas rajonā — viena aita.
Tomēr ir arī pretēji viedokļi. Mežzinātņu doktors Vitauts Gaross pavasarī plašsaziņas līdzekļos publicēja informāciju, ka Latvijas mežos mīt nevis 600 vilku, kā uzskata Valsts mežu dienesta speciālisti, bet gan 2000—2500 vilku, kuri lielākā vai mazākā blīvumā apdzīvo visas virsmežniecības.
Garosa kungs pauž viedokli, ka nomedītais vilku daudzums par pelēču skaitu varētu liecināt tikai tad, ja šīs medības nebūtu limitētas ilgākā laika periodā. Turklāt nomedīto vilku skaits ļoti atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem — cik ziemā ir dienu ar svaigu sniegu, kā arī no tā, cik intensīvi mednieki vilkus medī. Diemžēl mednieku aktivitāte bieži atkarīga no degvielas izmaksām un arī pašu ieinteresētības, kas ir zema.
Vitauts Gaross uzskata, ka mednieki Latvijā, rūpējoties par pārnadžu populāciju, uztur nevajadzīgi lielu vilku skaitu. Diemžēl šis vilku skaits negatīvi ietekmē arī pārējo medību rezultātus, jo dzīvnieki kļuvuši ļoti tramīgi.
FAKTS.
Vecumnieku mežniecības mežsargs Juris Dāle, individuāli medījot Vecumnieku mežniecības Līčupes apgaitā, jūlija nogalē nošāvis vilku. Bauskas rajonā pēdējo piecu gadu laikā nav momedīts neviens plēsoņa. J. Dāle apgalvo, ka šis nomedītais vilks esot trešais viņa praksē. Nomedītais meža dzīvnieks ir trīsgadīga 26 kilogramus smaga vilcene.
