Lai gan Āfrika ir tālu un klimats tur, salīdzinot ar mūsējo, ir krietni atšķirīgs, izrādās, melnie strausi Latvijā aklimatizējušies gandrīz bez jebkādām problēmām.
(Nobeigums. Sākums 2. augusta laikrakstā “Staburags”.)
Lai gan Āfrika ir tālu un klimats tur, salīdzinot ar mūsējo, ir krietni atšķirīgs, izrādās, melnie strausi Latvijā aklimatizējušies gandrīz bez jebkādām problēmām. “Salmiņu” saimniece bilst, ka viņiem pārāk karsts laiks vairāk kaitē nekā auksts.
Vēl gan strausu audzētāju saimniecības ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas, taču speciālisti šai nozarei prognozē attīstību. Lai gan strauskopība nepretendē uz tradicionālās Latvijas lauksaimniecības nozares statusu, tā var būt lieliska papildnozare.
Vairāk vaļasprieks
— Es nevaru pamatot, kāpēc audzēju strausus, peļņa no sešiem nekāda lielā neiznāk, tas vairāk ir vaļasprieks, — tā “Salmiņu” saimniece. Strausi iegādāti pirms pieciem gadiem. Atvesti jau palieli no Nīderlandes. Eksotisko putnu un strausu iegādei ņemti gan kredīti, gan izmantota mammas pensija, gan nauda, kas iegūta, pārdodot pienu (saimniecībā ir arī govis). Tikai ceturtajā gadā no eksotiskās saimniecības gūti nelieli ienākumi.
Ēd visu, kas nekust
Tiesa, tik viegli kā vistas strausus izaudzēt nevar. Lai izaugtu veselīgi putni, nepieciešams izveidot pastaigu laukumu — uz strausu ģimeni vismaz 100 kvadrātmetru. Laukuma garumam jābūt ne mazākam par 50 metriem. Sevišķi grūti ir audzēt strausu mazuļus — viņu rijība ir nekontrolējama, tāpēc līdz mēneša vecumam viņus ieteicams turēt uz betona grīdas. Mazuļi ēd visu, kas kustas un nekustas. Īpaši viņiem “garšo” pogas, naglas, monētas. Tieši šī “vājība” var kļūt par viņu nāves cēloni.
Divi kilogrami dienā
Mūsu apstākļos strausiem ieteicamākā un nekaitīgākā pārtika ir mieži, kvieši, auzas, siens un ganību zāle. Dienā strauss apēd apmēram divus kilogramus graudu. Kāds ekskursants, to padzirdis, iesaucās: “Cik daudz!””. Kad “Salmiņu” saimniece ieteica salīdzināt vistas un strausa svaru ar apēsto graudu daudzumu, domas mainījās. Strausa svars ir ap 130 kilogramu. Tik čakli dējēji kā vistas gan viņi nav — gadā izdējuši apmēram 30 olu.
Kā realitātes šovā
Par strausu dumjību saimniece gan neko nestāstīja, vien piemetināja, ka viņi nemaz nerūpējas par savu veselību. Ja, piemēram, savaino kāju, viņi absolūti neievēro saudzējošu režīmu. Ies, kamēr kritīs.
Taču strausiem ļoti patīk ekskursanti. Viņu klātbūtnē miermīlīgie putni jūtas kā realitātes šovā. Nāk pie sētas, groza galvu un gaida, kad iedos kādu zāles kumšķi. Kāds ekskursants vēlējās uzzināt par pēcnācēju radīšanu. Saimniece puspajokam, pusnopietni atbildēja: “Viņiem jau nav laika par to domāt. Gaida tik, kad ieradīsies kāda ekskursantu grupa!”.
Zābaki par 800 latiem
Mores pagasta “Salmiņos” notikuši vairāki semināri, lai iepazīstinātu interesentus ar strausu audzēšanu un no viņiem iegūstamo produkciju.
Lielākoties pie mums strausus uztver kā eksotiskus dzīvniekus, taču viņi ir produktīvi dzīvnieki. No strausiem iegūst augstvērtīgas diētiskās olas un gaļu, augstas kvalitātes ādu, kura pēc izturības līdzīga krokodilādai. Zābaki no strausādas maksā apmēram 800 latu. Ādu apstrāde Latvijā vēl nav sākta. Strausaudzētāji raduši iespēju to apstrādāt Polijā.
Olas izmanto ne tikai omletes gatavošanai. Nīderlandieši pircējiem piedāvā olu liķieri, kas gatavots no strausu olām.
Salīdzinot ar vistas olu, strausa ola ir milzīga. “Salmiņu” saimniecībā tā izpūsta kā savdabīgs dekors bija iesieta koka zarā, lai ekskursanti varētu aptaustīt kāda izskatās 2 milimetrus biezā milzene.Vienā strausa olā varot ietilpināt apmēram 24 vistu olas.
Spalvas dāmu garderobei
Izmantojamas arī strausa spalvas. Tās ju izsenis lietotas dāmu garderobē. Arī “Salmiņos” ne viena vien daiļā dzimuma pārstāve par diviem latiem izvēlējās sveicienu no strausa. No spalvām gatavo arī vēdekļus, cepures un citus aksesuārus. Savukārt strausa taukus izmanto kosmētisko līdzekļu gatavošanā.
Strausa gaļā, tāpat kā olās, nav holesterīna. Pagaidām Latvijā atzīta tikai viena kautuve, kurā var sagatavot šī putna gaļu. Tur ražo arī strausa gaļas izstrādājumus. Kaut arī strausa gaļu nevar iegādāties vairumtirdzniecībā, ierobežotā daudzumā to izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, piemēram, restorāns “Vincents” Rīgā. Tie, kuri nogaršojuši strausa gaļu, apgalvo, ka tā esot līdzīga mežapīles gaļai.
***
Jēkabpils rajona Atašienes pagastā ir pirmā vaislas strausu ferma. Vairākās citās vietās putnu novietnes ir kā tūrisma objekti. Varbūt pēc kāda laika kāds Aizkraukles rajona saimnieks aizņemsies ideju no brazīļiem un sarīkos strausu skriešanās sacensības. Skatītāju netrūktu.
