Saņēmuši centralizēto eksāmenu rezultātus, lielākā daļa vidusskolu beidzēju dodas uz augstākajām mācību iestādēm.
Saņēmuši centralizēto eksāmenu rezultātus, lielākā daļa vidusskolu beidzēju dodas uz augstākajām mācību iestādēm. Gandrīz visas augstskolas atzīst, ka šogad studētgribētāju ir vairāk nekā iepriekšējos gados.
Augstākās izglītības iegūšana joprojām atgādina masveida gājienus — kas šodien ir jaunāks un, iespējams, izklausās prestižāk, to jaunieši vēlas studēt visvairāk. Mazākumā ir tie, kuri savu profesiju izvēlas rūpīgi un mērķtiecīgi, vēl mazāk ir to jauniešu, kuri analizē savas izvēlētās profesijas perspektīvumu tālākā nākotnē. Acīmredzot tāpēc šobrīd Latvijā ļoti trūkst eksakto zinātņu speciālistu.
Šai nesabalansētībai galvenokārt ir divi iemesli. Pirmkārt, valstī nav konkrētas stratēģijas — kādas profesijas būs nepieciešamas tuvākā un tālākā nākotnē. Viss notiek diezgan haotiski, un izglītības iestāžu piedāvātās mācību programmas izmisīgi “skrien” pakaļ pieprasījumam. Otrkārt, daudzi jaunieši līdz pēdējam brīdim nezina, ko grib.
Maldās tie skolēni un viņu vecāki, kuri mācības vidusskolā joprojām uzskata par pārdomu laiku – trijos gados jau sapratīs, kur vēlēsies studēt. Taču par nākotni jāsāk domāt laikus. To nepārtraukti uzsver arī vidusskolu skolotāji, bet dzīvē viss ir citādāk. Vidusskolas pēdējā klasē jaunietis beidzot ir sasparojies kam konkrētam un saprot, ka šo laiku “braucis nepareizā virzienā”. Līdz galam nav arī pārdomāta centralizēto eksāmenu sistēma, kura nedod lielu iespēju variēt. Kā rudenī izlemts, tā pavasarī jārīkojas. Dānijā ir populāras dažādu izglītības virzienu tautskolas, kurās pārsvarā mācās jaunieši pēc vidusskolas beigšanas. Šīs mācību iestādes neizsniedz diplomus par konkrētas profesijas ieguvi, bet dod vispārējas zināšanas. Tā ir vieta, kur cilvēks dažādā vecumā var gūt priekšstatu par izvēlēto profesiju, bagātināt savas zināšanas vai mēģināt saprast, kas viņam vairāk piemērots un ko vispār vēlas darīt.
Tomēr Latvija vēl nav ne Dānija, ne cita attīstīta Eiropas valsts. Pie mums reti kurš varētu atļauties maksāt par mācībām bez diploma. Cilvēki steidz ātrāk sākt pelnīt, turklāt pēc iespējas vairāk. Tāpēc augstākās izglītības iegūšana nereti atgādina spēli uz labu laimi.
