Mūsu mājās sakrājies daudz pelnu. Vai ir lietderīgi tos izmantot kultūraugu mēslošanai?
Mūsu mājās sakrājies daudz pelnu. Vai ir lietderīgi tos izmantot kultūraugu mēslošanai?
Inta Ogres rajonā
Kā pastāstīja LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijas vadītājs Gunārs Paegle, pelni satur gandrīz visus augiem nepieciešamos makroelementus — kāliju, kalciju un fosforu (izņemot slāpekli), kā arī mikroelementus (boru, dzelzi, varu). Pelnos barības elementi ir oksīdu veidā, kas uzglabāšanas laikā lēnām sāk pārvērsties par karbonātiem.
Galvenais trūkums — tā kā dažādas izcelsmes pelnos ir ļoti lielas barības elementu satura svārstības, nav iespējams precīzi šo mēslojumu dozēt. Visvairāk barības elementu satur cietās koksnes lapukoku pelni (4—20% tīra kālija), piemēram, bērza malkas pelnos ir vidēji piecas reizes vairāk kālija nekā egļu malkas pelnos. Savukārt kūdras pelni satur tikai 1%, turpretī sadedzināti ziemāju labības salmi — līdz 23% kālija. Malkas pelnos kalcija saturs svārstās 18%—30%, bet fosfora saturs 0,1%—40% robežās. Augu pelnos gandrīz nav augiem kaitīgā hlora, turpretī kūtsmēlos tas ir lielā daudzumā (vairāk nekā 1000 mg/kg). No kubikmetra malkas var iegūt apmēram 2 kg pelnu.
Pelnus iestrādā rudenī vai agrā pavasarī (nedrīkst lietot veģetācijas periodā, jo pelnos esošais kālija karbonāts ir izteikti sārmains mēslojums un var apdedzināt augu skanes). Kartupeļiem, dārzeņiem, lopbarības sakņaugiem dod 8—10 cnt/ha, papildmēslojumā
3—5 cnt/ha. Pelnu iedarbība augsnē saglabājas apmēram 3 gadus, tāpēc tos var uzskatīt par ilgas iedarbības mēslošanas un kaļķošanas līdzekli.
Tā kā pelni satur daudz kālija, tos pamatā izmanto sakņaugu un jāņogu mēslošanai.
***
Vai pelnus drīkst bērt uz upeņu vai citu ogu krūmiem?
L. Rīgā
Malkas pelni ir labs kālija un fosfora avots un kaļķošanas materiāls. Mazvērtīgāki ir kūdras brikešu pelni. Pēc literatūras datiem, sagatavojot augsni, uz kvadrātmetru iestrādā līdz 0,3—0,5 kg pelnu.
Pelni labi noder pret hloru jutīgu augļaugu mēslošanai. Vieglās augsnēs tos labāk iestrādāt pavasarī, lai pa ziemu neizskalojas kālijs.
Ja izmanto papildmēslošanai, uz 1 m2 izkaisa apmēram 100 g (1 l tilpuma burkā var iebērt 500—600 g) pelnu.
Pelni ir arī viens no līdzekļiem ērkšķogu un upeņu miltrasas apkarošanai, kā arī lapu plankumainību ierobežošanai. Vienlaikus, uzņemot šo mēslojumu caur lapām, kultūraugi spēcināsies. Parādoties miltrasai, mitras ērkšķogu un upeņu krūmu lapas pievakarē apputina ar pelniem. To var veikt atkārtoti, tomēr pārmērīgi aizrauties ar pelnu lietošanu nav ieteicams, jo var mazināties augu fotosintēze.
(“Praktiskais Latvietis”)
***
Zināšanai
* Ar pelniem var viegli samazināt augsnes skābumu, taču nav iespējams sabalansēt barības elementu (sevišķi kālija, kalcija, magnija) attiecību. Nereti pēc pelnu kaisīšanas augsnē ir augsts kālija saturs un normāla pH reakcija, bet trūkst kalcija un magnija. Lai novērstu barības elementu disbalansu augšanas vidē, ieteicama iepriekšēja augsnes un pašu pelnu vidējā parauga analīze.
* Pelni jāuzglabā sausā vietā, jo tie satur apmēram 50 % dedzināto kaļķu. Nonākot mitrā vidē, veidojas kalcija hidroksīds, bet, iestrādājot tos augsnē, paiet vismaz 1—2 nedēļas, līdz pelni pārtop par kalcija karbonātu (to parasti izmanto kā dolomītmiltus). Ražojošās platībās kultūraugi no tā cietīs.