Ar salmu lellēm pievērsīs uzmanību vardarbībai

Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajai vardarbības problēmai, Jelgavas Zonta klubs Jelgavā īsteno projektu, kura mērķis ir likt cilvēkiem aizdomāties par vardarbību pret sievieti un, protams, iesaistīties tās mazināšanā. Viena no aktivitātēm “Salmiem nesāp, bet sievietei? Atpazīsti vardarbību!” notiks 26. novembrī pulksten 12, kad tiks atklātas vides instalācijas — 12 lielizmēra salmu lelles. Instalācijas būs novietotas intensīvas sabiedrības kustības vietās.

22 sabiedrībā zināmas sievietes savām rokām veidoja šīs lelles. Katrai lellei pievienots patiess dzīvesstāsts, kas palīdzēs ne tikai atpazīt tos vardarbību veidus, par kuriem cilvēki pat neaizdomājas, bet tiks arī pievienots rīcības algoritms, saskaroties ar šādu situāciju. Šī aktivitāte notiek starptautiskās kampaņas “16 dienas pret vardarbību” laikā.

“16 dienas pret vardarbību” ir globāla kampaņa, kas tiek atzīmēta vairāk nekā 180 valstīs un kuras mērķis ir palielināt informētību par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, iedrošināt sabiedrību aktīvi cīnīties pret vardarbību visos tās veidos. Šī ikgadējā kampaņa sākas 25. novembrī — Starptautiskajā dienā pret vardarbību pret sievietēm — un turpinās līdz 10. decembrim — Starptautiskajai cilvēktiesību dienai. Līdz šim datumam Jelgavā būs apskatāmas arī vides instalācijas ar tām pievienotajiem dzīvesstāstiem.

Instalācijas atklāšanas laikā notiks arī apbalvošanas ceremonija “No sirds uz sirdi”. Šogad tiks apbalvoti speciālisti un aktīvisti, kuri ar savu darbu ir sekmējuši sieviešu tiesību aizstāvību un uzlabojuši viņu tiesību ievērošanu Jelgavas pilsētā un novadā.

To, ka vardarbība mūsu valstī ir ļoti liela problēma, atklāj Valsts policijas (VP) 2023. gada pārskata dati. Situācija kļūst sliktāka, jo vardarbības gadījumu skaits palielinās gandrīz vai ģeometriskā progresijā. VP pārskatā par 2023. gadu sniegtā statistika attiecībā uz vardarbību Latvijā apliecina ne vien tēmas aktualitāti, bet arī progresējošo tendenci. Kā ģimenes konflikts reģistrēti 3705 notikumi — par 112 vairāk nekā 2022. gadā. Ziņojumu skaits sociālajiem dienestiem ir audzis par vairāk nekā 19% (1342/+218), saņemti 894 (+327) tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību — pieaugums nedaudz virs 57%.

“Zonta International” ir globāla organizācija ar vairāk nekā 100 gadu darbības pieredzi, iestājas par labāku nākotni sievietēm un meitenēm. Kopumā 1100 Zonta klubos 64 valstīs darbojas vairāk nekā 26 000 cilvēku, to vidū ir arī Zonta klubs Jelgavā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Audžumamma saņem “Latvijas lepnuma” balvu

Mālupiete Ivita Kļaviņa ir Latvijas lepnums — to noteikti apliecinās katrs novadnieks, kurš zina, ka Kļaviņu ģimenē aug deviņi bērni, tostarp audžubērni, no kuriem viens — piecgadīgā Ance — ir ar ievērojamām veselības problēmām, un vecāki Ivita un Aivars nenogurstoši cīnās par katru meitiņas smaidu.

Mazās Ances gaitām ceļā uz labāku veselību jau vairākus gadus seko līdzi visa Latvija, atbalsta un novērtē ģimenes centienus. Tādēļ nav pārsteigums, ka vairāki cilvēki Ivitu Kļaviņu izvirzījuši pagodinājumam “Latvijas lepnums”, un žūrija no 232 pieteikumiem izraudzījusies desmit goda balvas laureātus, tostarp Mālupes drosmīgo audžumammu.

Svinīgā godināšanas ceremonija “Latvijas lepnums” nu jau 21. gadu aizkustina tūkstošiem televīzijas skatītāju. Tā ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem. Balvas ik gadu tiek piešķirtas ļoti dažādās nominācijās, uzsverot labo darbu daudzveidību. Mālupiete Ivita Kļaviņa izvirzīta nominācijā “Ģimene”.

Televīzijā viss notiek citādāk, tādēļ pārsteigums par izvirzīšanu Ivitai Kļaviņai kļuvis zināms jau vasarā. “Augustā saņēmu telefona zvanu no TV3 pārstāvja, kurš vēstīja par žūrijas lēmumu, un man tas šķita kaut kas neaptverams. Vienmēr ar aizkustinājumu skatos ceremoniju “Latvijas lepnums”, un pēc tam man šķiet, ka pasaule ir daudz daudz labāka, nekā to stāsta ziņu raidījumos. Nekad nebiju iedomājusies, ka arī es varētu būt tur, starp šiem īpašajiem cilvēkiem, un saņemt šādu atzinību,” stāsta I. Kļaviņa. Septembra beigās sekojusi pieteikuma sižeta filmēšana, kas izrādījies tikpat sirsnīgs un aizraujošs piedzīvojums, kā vēlākā dalība ceremonijā, un tad jau atlicis gaidīt ceremonijas filmēšanu. “Gatavojāmies, piemēram, sarūpējot visai ģimenei vienotus zili baltus tērpus, un jāatzīst, pašiem pēc tam bija prieks par bildēm, kas paliks atmiņai par šo pagodinošo notikumu. Neiztrūka satraukums un arīdzan pa kādai asarai. Ne tikai tādēļ, ka saņemam šādu balvu, bet tādēļ, ka šī bija iespēja būt kopā ar tik daudz fantastiskiem cilvēkiem, ar ko Latvija var lepoties,” teic I. Kļaviņa.

Kā māmiņa tiek galā ar darbiem tik kuplā ģimenē un kas viņu stiprina sarežģītajā Ances veselības uzlabošanas cīņā. Ivita attrauc, ka viņai nav jāmeklē pareizie atbildes vārdi, jo tie ir vienkārši — tas nebūtu iespējams bez viņas vīra Aivara un lielo bērnu atbalsta. “Mēs esam komanda,” teic mamma.

Kā klājas Ancei? “Meitiņai ir jau pieci gadi, viņa strauji aug, tādēļ vajadzīgs atkal nākamais terapijas kurss, kas palīdzēs mazināt saspringumu un uzlabot pašsajūtu. Taču viņa smaida, un tas ir atalgojums mūsu pūlēm,” stāsta I. Kļaviņa. Tādēļ jau 1. decembrī Ivita ar mazo Anci dodas uz Slovākiju, “Adeli” starptautisko rehabilitācijas centru, kur turpinās cilmes šūnu terapiju. Pašlaik ģimene tam gatavojas gan emocionāli, gan finansiāli, jo tam vēl nepieciešami līdzekļi. Pēc valsts svētkiem plānota arī labdarības akcija, lai savāktu trūkstošo summu.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Rosina novākt krūšutēlu

Valkas novada pašvaldības domes deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”) sociālajos tīklos izteikusi viedokli par rakstnieku un karavīru Robertu Eidemani (1895—1937) un aicinājusi novada iedzīvotājus izteikt savu nostāju par to, vai šim krūšutēlam Valkā būt vai to vajadzētu nojaukt.

Ja iedzīvotāji piekrīt B. Karpovas aicinājumam par R. Eidemaņa pieminekļa novākšanu Valkā, viņi līdz 9. decembrim aicināti doties parakstīties uz Valkas novada Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Valkā, kā arī klientu apkalpošanas centriem novada pagastos.

Savā videouzrunā deputāte B. Karpova atgādina, ka pirms kāda laika (deputāti par to lēma 2022. gada oktobra domes sēdē — redakcijas piebilde) domes deputāti pieņēma lēmumu par Oškalna, Friča Roziņa un Puškina ielas nosaukumu maiņu. Pēc nosaukumu maiņas Oškalna iela nes savu vēsturisko nosaukumu Smēķu iela, Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Skalbes ielu, bet Friča Roziņa iela — par Voldemāra Roberta Zāmuela ielu. B. Karpova brīnās, kāpēc jau tolaik deputāti neizskatīja jautājumu par R. Eidemaņa personību.

“Viņš bijis rakstnieks, literāts, bet lielāko savas dzīves daļu — kareivis. Manuprāt, ļoti būtisks fakts ir tas, ka Eidemanis ir vadījis cīņu pret Ukrainas patriota Mahno vadītajām vienībām Ukrainā. Kā cīņas metodi izmantojis ķīlnieku sagrābšanu, līdzi jūtošo apšaušanu, ķīlnieku sagrābšanu un iebiedēšanu. Jā, piekrītu, ka Eidemanis ir bijis arī rakstnieks. Viņš ir rakstījis dzeju, prozu, stāstus, romānus un lugas. Gribu pieminēt to, ka lielākā daļa daiļdarbu, kas ir tapuši 20. un 30. gados Padomju Savienībā, dominē padomju cilvēks un sociālistiskā iekārta, oktobra apvērsumi un komunistiskās partijas slavināšana. Romantisko skatījumu, kas nedaudz saglabājies dzejā, pārmāc klišejisks patoss un lozungi,” savā videouzrunā pauž B. Karpova.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Fotoizstādes ar veltījumu Latvijai. Visus attēlus vieno mīlestība pret savu valsti

Bauskas kultūras centra izstāžu zālē skatāma tautas fotostudijas “Bauska” dalībnieku ikgadējā izstāde “Latvijai”. Savukārt Rundāles multifunkcionālajā centrā — vasaras fotoplenērā tapušo darbu ekspozīciju.

Šovasar Rundālē sarīkots pirmais fotoplenērs “Ieraudzīt citādu Rundāli”. Uz to kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece bija aicinājusi Ogres un Uzvaras fotokluba pārstāvjus, tautas fotostudijas “Bauska” dalībniekus, piebiedrojās arī fotogrāfe no Rīgas.

Uzdevums dalībniekiem bija — tvert Rundāli neparastā rakursā. Fotogrāfijas tapa Pilsrundālē, Saulainē, Ziedoņos, Mežotnes pilskalna apkārtnē. Līdz pat 1. oktobrim katrs no plenēristiem iesūtīja pa desmit darbiem izvērtēšanai. Fotoattēlus uz lielā ekrāna skatīja un analizēja žūrija, kurā strādāja fotogrāfi Jānis Paļulis un Ints Lūsis, kā arī mākslas zinātniece Indra Liepa un mākslinieces Laura Ikerte un Inese Mežkaze. Labākie 27 darbi atlasīti izstādei.

Savukārt izstādes “Latvijai” sarīkošana tautas fotostudijai “Bauska” gadu laikā kļuvusi par neatņemamu kolektīva tradīciju. Vietējie fotomākslinieki caur objektīvu tvēruši gan dabasskatus, gan cilvēku portretus, gan amizantus mirkļus, bet visus attēlus vieno mīlestība pret savu valsti — Latviju.

Izstādē aplūkošanai eksponēti gan skaisti, gan neparasti attēli, kuru autori ir Māris Kreitenbergs, Andris Dūmiņš, Ģirts Donerblics, Arnis Indriks, Raitis Ābelnieks, Anta Podžus un Ivars Prīsis. Darbi ir gan krāsās, gan melnbalti, kas īpaši labi izceļ fotomirkļos tverto objektu faktūru. Katra autora pienesums ir īpašs, katram savs rokraksts un redzējums. Izstādes autori ir dažādu gadagājumu pārstāvji ar lielāku vai mazāku dzīves un fotografēšanas pieredzi, kuri vienmēr gatavi apgūt jaunas prasmes un nodot tās tālāk jaunpienācējiem.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.