Vārda un rīcības spēks. No varoņa līdz apsūdzētajam

To, ka ir tik vienkārši nokļūt no varoņa līdz apsūdzētajam mazākā vai lielākā pārkāpumā, dzīvē pierādījies ne reizi vien. Vēl salīdzinoši nesen Jēkabpils pašvaldības vadītāju Raivi Ragaini cildināja par paveikto, cīnoties ar plūdiem un to seku novēršanu teritorijās pie Daugavas, un gluži vai aplausus veltīja faktam, ka ir finansējums un sākti darbi pilsētas aizsargdambja pārbūvei. Savukārt aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica kratīšanas un aizturēja gan Ragaini, gan citas personas saistībā ar izmeklēšanu par tā paša dambja būvniecību. Viņiem pārmet iespējamas pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru šī objekta izbūvei.

Šī ziņa pārsteidza un bija teju visu redzeslokā, visticamāk, tāpēc, ka Jēkabpils ir tepat tuvumā. Lielākoties gan esam pieraduši, ka pašvaldībās viss daudz maz ir kārtībā, un ar Eiropas Savienības atbalstītajiem projektiem joki mazi, tomēr ik pa laikam kāda šmuce gadās arī šajos lauciņos. Tomēr vairāk gribas piekrist tiem, kas aizvadītos un līdzīgus notikumus nodēvējuši par aizturēšanas šovu. Par to publiskās debatēs televīzijā runāja arī Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektors, Valkas novada domes deputāts Armands Krauklis, ka KNAB darbības sabiedrībai rada priekšstatu, ka aizturētie automātiski ir vainīgi. Viņaprāt, pareizāk būtu vispirms šos cilvēkus izsaukt uz pārrunām.

Nu jau atbrīvotajam Jēkabpils mēram šobrīd arī nav uzrādītas apsūdzības vai noteikti kādi liegumi pildīt savus pienākumus. Būs vai nebūs vainīgs, uzzināsim pēc laika, bet šobrīd visiem lietā iesaistītajiem jāsadzīvo ar aizdomu ēnu. Interesenti arī, ka tas viss notiek neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, un šāds scenārijs izspēlēts ne reizi vien. Kādas citas pašvaldības amatpersona, kura piedzīvojusi līdzīgus notikums, neformālā sarunā atzina, ka neko tādu vairs piedzīvot nevēlētos, kad vakarpusē pie durvīm atskan negaidīts zvans, ģimenes priekšā mājās veic kratīšanu un viņu aizved rokudzelžos. Lieta nekādu tālāku virzību neguva, arī apsūdzība vai notiesājošs spriedums nesekoja, bet vēlmes vēl kādreiz kandidēt uz kādu amatu pašvaldībā konkrētajam cilvēkam vairs neesot. Tās šaubu ēnas smagums ir pārāk liels, un ne jau katru pārliecināsi par savu taisnību. Ja ne mierīgāk, tad drošāk esot privātajā uzņēmējdarbībā.

Par to domājot, vēlreiz pārliecinos, cik vārdam vai rīcībai ir liels spēks. Tas viss var gan pacelt saulītē, gan sagraut kādu pilnībā. Neapšaubāmi, ir situācijas, kad jārīkojas operatīvi, lai neizbiedētu pārkāpējus, un šajā konkrētajā gadījumā pašvaldība tomēr nav privātbodīte, kur teikšana un rīcības brīvība ir tikai vienam cilvēkam.