Kad redakcijā ar sūdzību ieradās Valentīna Krūmiņa no Aizkraukles pagasta “Rītsalām”, prātā nenāca, ka būs jākļūst gandrīz vai par detektīvu, lai atšķetinātu viņas problēmu.
Kad redakcijā ar sūdzību ieradās Valentīna Krūmiņa no Aizkraukles pagasta “Rītsalām”, prātā nenāca, ka būs jākļūst gandrīz vai par detektīvu, lai atšķetinātu viņas problēmu.
Nesen redakcijā ienāca kāda sarūgtināta pensionāre, 2. grupas invalīde. Viņa bija ļoti uztraukta, jo ļoti nelāgi izrīkojušies Aizkraukles lielveikala “Saulīte” apsargi.
Pārmeklē, bet neko neatrod
Pensionāre iegriezusies veikalā, lai slimajai draudzenei nopirktu banānus, bumbierus un cukuru. Viņa samaksājusi par pirkumu un izgājusi no veikala. Satikusi kādu paziņu, sākušas sarunāties. Tad no veikala iznācis apsargs un lūdzis atgriezties atpakaļ, apgalvojot, ka nav samaksāts par visu preci. Ar policista līdzdalību kārtīgi pārmeklēta viņas soma. Pat zāļu kastītes iesaiņojums atplēsts, bet nekas neesot atrasts. Pārbaudītāji vienalga apgalvojuši, ka viņa neesot samaksājusi par kaut kādu kosmētikas preci. Pensionāre pēc kratīšanas lielā uztraukumā arī samaksājusi par dezodorantu, tikai čeku neesot paņēmusi. Stāstītāja nenoliedz, ka bijusi pie kosmētikas preču plaukta, aplūkojusi krēmu “Niveja”, bet atlikusi to atpakaļ. — Tad jau iznāk, ka jāmaksā par visu, ko paturi rokā, — spriež izmisusī sieviete. Apsargi viņai pat neesot atvainojušies.
Stāstot par gadījumu veikalā, sieviete ne reizi vien atkārtoja: “Tādu kaunu un apvainojumu es nekad mūžā nebiju piedzīvojusi! Es šo lietu tā neatstāšu!”
Par maku neviens neuztraucas
Valentīnas kundze stāstīja, ka viņa uz šo veikalu iet ļoti reti, bet nu gan vairs nekad to nedarīšot. Reiz viņai tur no somas izvilkts maks, tad gan neviens neesot pārbaudīts — likuši viņai pašai iet uz policiju. Stāstītāja piekrita, ka bēdustāstā nosauc viņas īsto vārdu un uzvārdu — Valentīna Krūmiņa. Viņa atklāja arī sava mobilā tālruņa numuru. Pensionētās kundzes stāstījumā brīžiem nesaskatīju loģiku, piemēram, kāpēc viņa maksāja par nepaņemtu preci, bet to visu uztvēru kā psiholoģiska pārdzīvojuma sekas — kuram gan patiktu, ja viņam apgalvotu, ka viņš veikalā kaut ko ir paņēmis un nav samaksājis. Kad jautāju kundzei, vai viņai nerādīja novērošanas kameru nofilmēto, viņa atbildēja, ka uztraukumā nemaz to neesot skatījusies un tur neko nevarot saprast.
Kundze melo
Kad pēc nepilnas stundas stāstījuma nelaimīgā pircēja aizgāja, ieradās policijas darbinieks Andersona kungs, kurš bija veikalā, kad pārmeklēja šo sievieti. Viņš stāstīja, ka sieviete melo — viņa pārbaudītājiem nosaukusi neeksistējošu uzvārdu, tas policijā pārbaudīts pēc iedzīvotāju reģistra. Arī stāstot par dēlu, kurš it kā strādājot policijā, nosaukusi pirms sešiem gadiem miruša cilvēka vārdu. Policists apstiprināja kundzes stāstīto, ka pārmeklēšanas laikā viņas somā patiešām nekas neesot atrasts, bet tas nebūt neliecinot, ka viņa nav vainīga. Vēlreiz zvanīju pa Valentīnas kundzes uzrādīto tālruņa numuru, un viņa atkal apgalvoja, ka dati esot pareizi.
Izmanto jaunības uzvārdu
Kad nākamajā dienā piezvanīju Aizkraukles pagasta pārvaldei, lai pārliecinātos, ka tāda pensionāre pagastā dzīvo, jutos pārsteigta — norādītajā mājā Valentīna gan dzīvojot, bet viņas uzvārds esot Nikolajeva, nevis Krūmiņa. Zvanīju atkal Valentīnas kundzei. Neskaidrības ar uzvārdu viņa izskaidroja ļoti vienkārši — Krūmiņa esot viņas meitas uzvārds, un drīzumā viņa cerot atkal to atgūt. Vien jānokārto formalitātes. Pensionāre pašlaik esot Rīgā pie psihoterapeita. Viņa meklēšot juristu palīdzību, jo nedomājot samierināties ar viņas apvainošanu. Izbrīnīja gan viņas teiktais, ka avīzē neesot obligāti jāraksta par šo gadījumu.
Paņem to, nezin ko
Kad par nepatīkamo gadījumu vēlējos uzzināt veikala “Saulīte” vadītājas Ļubovas Grinsones viedokli, viņa lielākas skaidrības labad aicināja atnākt uz veikalu un noskatīties novērošanas kameras videoierakstu. Redzētais rosināja apšaubīt pensionāres stāstīto. Novērošanas kameras ieraksts gan nav kā kinolentē uzfilmēts materiāls — tajā tuvplānā nav saskatāmi priekšmeti, taču cilvēka darbību var redzēt itin skaidri. Var redzēt, kā Valentīnas kundze pieiet pie kosmētikas preču plaukta, paņem un aplūko kaut ko, pēc tam viņa šo priekšmetu, iespējams, krēma kārbiņu, nevis noliek plauktā (kā viņa stāstīja), bet ieliek iepirkumu groziņā. Tālāk kamera seko Valentīnas kundzei — pirms kasēm viņa kādā vietā, kur nav neviena cilvēka, izņem no iepirkumu groziņa nelielo priekšmetu un it kā nobēdzina apģērbā (precīzi to nevar redzēt, jo pircēja nostājusies tā, ka redzama tikai līdz jostasvietai).
Pēc novērošanas kamerā redzētā veikala apsardzes darbinieki, protams, aizturēja pensionāri. Viņu uzdevums bija noskaidrot: kas melo — novērošanas kamera vai Valentīnas kundze?
Pensionāres — visnadzīgākās
Veikala vadītāja Ļubova Grinsone stāsta, ka veikalā “Saulīte” aiztur ļoti daudz zagļu. Ļoti bieži tie ir cilvēki pensijas vecumā. Dažkārt viņi nozagto pamanās noslēpt pat naudas maciņā. Konkrētajā gadījumā pensionāre aizturēta un pārmeklēta pēc videokameras fiksētā ieraksta. Kad pensionārei likuši atdot paņemto preci, viņa liegusies. Veikala vadītāju pārsteidz aizturētās neadekvātā rīcība, viņa pēc somas pārbaudes teikusi, ka iešot samaksāt par preci. Kad Grinsones kundze vaicājusi, par kādu preci, viņa neko neatbildējusi.
Nost no sievietēm!
— Ja cilvēks neko nebūtu ņēmis, viņš taču nesolītu maksāt. Turklāt viņa atgriezās samaksāt krietni vēlāk, — atklāj veikala vadītāja.
Paliek vien neatbildēts jautājums — kāpēc neatrada it kā nobēdzināto preci? Un te nu sākas pats kuriozākais — apsardzē strādā tikai vīrieši, un viņi nedrīkst pārmeklēt sieviešu apģērbu. To nedrīkst darīt arī policisti. Noteikumi paredz, ka arī veikala vadītāja to nav tiesīga darīt.
Kā izrādās, firmai VP—Market, kurā ietilpst arī veikali “Saulīte”, sievietes — apsardzes algot esot pārāk dārgi. Tāda esot tikai vienā no lielākajiem veikaliem Daugavpilī.
***
Saka — kas nav pieķerts, nav zaglis. Veikala “Saulīte” vadītāja par šo gadījumu uzrakstīja iesniegumu policijai.
