Aizbrauc uz kādu no peldvietām, pašausminās, ka tur nav droša atpūta, un atkal tālāk par runām netiek.
Aizbrauc uz kādu no peldvietām, pašausminās, ka tur nav droša atpūta, un atkal tālāk par runām netiek. Varbūt gaida rudeni, kad peldēšanas sezona beigsies un problēma būs atrisināta pati no sevis?
Karsta — tā vienā vārdā varētu raksturot aizvadīto nedēļu. Ne tikai laika apstākļu, bet arī notikumu dēļ. Žēl vienīgi, ka nevaram runāt tikai par priecīgo, kā arvien netrūkst arī skumju un pat traģisku notikumu. Ceram, reiz pienāks tāda diena, kad varēsim uzgavilēt — šodien noticis tikai labais. Bet pagaidām dzīvojam, kā protam, priekus mijot ar bēdām, laimi ar nelaimēm.
No saules svelmes glābiņu meklējam pie ūdeņiem. Tie vilina lielus un mazus, lai nokļūtu pludmalē Jūrmalā, braucējiem jāgaida garās rindās pie kūrortpilsētas caurlaižu punktiem. Arī vietējie ezeri un upmalas atpūtnieku pilnas, Aizkrauklē, piemēram, peldētāji apsēduši pat tādas vietas upmalā, kur agrāk akmeņu dēļ kāju nespēra.
Diemžēl gaidītie vasaras prieki daudzviet pārvērtušies traģēdijā — ik dienu peldoties dzīvību zaudē vairāki cilvēki. Aizvadītajās septiņās dienās no peldēšanās neatgriezās 19 atpūtnieku. Sasniegts pat savdabīgs rekords, vienā dienā noslīkstot septiņiem cilvēkiem. No valsts ar vienu no augstākajiem ceļu satiksmes nelaimes gadījumu rādītājiem esam kļuvuši par slīcēju valsti. Ja līdz šim nemācējām vadīt auto, tad nu nemākam arī peldēt. Turklāt nelīdz ne šai problēmai pievērstā masu saziņas līdzekļu pastiprinātā uzmanība, ne glābšanas dienestu brīdinājumi. Ignorētas tiek gan aizliegumu zīmes bīstamās ūdenskrātuvēs, gan ziņas, ka tur noslīkuši peldētāji. Tā vien šķiet, ka cilvēki labprātīgi dodas nāvē, un, kas ir pats trakākais, pieaugušie ar savu vienaldzīgo attieksmi sekmē bērnu nāvi. Atstādami bērnus nepieskatītus, vecāki reizēm pat nemana, ka viņu mazais peldētājs pazudis zem ūdens.
Risinājums? Šķiet tāda universāla un simtprocentīgi efektīva nav. Iesākumam vismaz vajadzētu sakārtot peldvietas un nodrošināt tajās glābējus. Taču tam kā vienmēr nepietiek naudas. Tikai Rīgā vien desmit peldvietu sakārtošana un glābšanas dienestu izveide maksātu vairāk nekā miljons latu, kurus Rīgas domnieki meklēt nesteidzas. Tā vietā, lai ķertos pie reāla darba, viņi tikai runā un runā. Aizbrauc uz kādu no peldvietām, pašausminās, ka tur nav droša atpūta, un atkal tālāk par runām netiek. Varbūt gaida rudeni, kad peldēšanas sezona beigsies un problēma būs atrisināta pati no sevis?
Glābēju nav arī Aizkraukles rajonā, uzraudzības dienests izveidots vien Aizkrauklē un arī tikai vienā peldvietā. Bet savulaik glābšanas dienesti darbojās daudzviet, tie bija aprīkoti ar laivām, glābšanas ierīcēm, bija pat savi mediķi un ūdenslīdēji. Atceros, Jaunjelgavā glābējiem bija sava māja upes krastā, kura nu izdemolēta skumji atgādina par aizgājušajiem glābšanas stacijas laikiem. Likvidēts ne vien glābšanas dienests, mainījusies arī attieksme pret peldēšanu. Kādreiz skolā obligāta prasība bija bērnu peldētapmācība, tagad tam visam nav naudas un par to nav arī intereses. Tā nu iznāk, ka slīcēju glābšana ir vien pašu slīcēju rokās.
Turpretī pusotrs miljons latu atvēlēts sakrālā tūrisma attīstībai, proti, tūrisma maršrutu, kuros apskatāmas tikai baznīcas, izstrādei un šo baznīcu sakārtošanai tūrisma vajadzībām. Doma valdībai laba — piesaistīt tūristus baznīcām, līdz ar to veicinot šīs nozares vispārēju attīstību. Bet rezultāts? Pusotrs miljons latu ir gandrīz divreiz lielāka summa, nekā atvēlēts citiem tūrisma attīstības projektiem kopumā, nauda sadalīta 163 baznīcām visā Latvijā. Tomēr pretēji gaidītajam tūristi uz Latvijas dievnamiem straumēm vis neplūst, viņiem baznīcas nemaz nav atvērtas, kā bija solīts. Arī nauda, izrādās, tūristu piesaistei baznīcās nav tērēta, bet izlietota citām vajadzībām.
Tā vien izskatās, nauda baznīcām dalīta kādu citu mērķu vārdā, iespējams, tas bija Latvijas pirmās partijas (tieši ar tās gādību dievnami tika pie šīs naudas) solis ceļā uz Saeimas vēlēšanām. Tās jau nākamgad, un laikus jāgādā par iespējamajiem vēlētājiem un tādu draudzēs ne mazums. Ne velti viens no partijas līderiem Ainārs Šlesers paziņoja: sakrālajam tūrismam naudu vajadzētu piešķirt gadu no gada pat 5 līdz 10 miljonu latu apmērā, tikai tad varētu sagaidīt atdevi. Lai jau piešķir, nav žēl, ja vien ir, ko dot! Bet nav taču, turklāt ir tik daudz citu jomu, kurās nauda nepieciešama vairāk nekā baznīcām tūristu pievilināšanai. Nu kaut vai ceļiem, bez kuriem nekādu tūrismu attīstīt neizdosies.
Naudas dalīšana valdībā rit arī šobrīd. Gada vidus budžeta grozījumi ir viens no būtiskākajiem darbiem svelmainajā vasarā. Galīgo budžeta grozījumu projektu plānots apspriest augusta beigās, bet tikmēr ministrijas vēl iesniedz pieteikumus savā pārziņā esošo sfēru finansēšanai. Pagaidām lielākās summas plānotas zemniekiem — viņi varētu saņemt ap 30 miljoniem latu tiešajos maksājumos par zemju platībām. Veselības aprūpei plāno piešķirt 15 miljonu latu, gandrīz tikpat tikšot arī pašvaldībām. Diezgan maz — nepilni seši miljoni latu — paredzēti autoceļu remontiem, kas ir nieka summa, ņemot vērā to slikto stāvokli un strauji pieaugošās remontizmaksas. Vēl mazāk plānots pasažieru pārvadājumu dotācijai. Šai jomai valdība atvēlēs trīs miljonus latu — kā piliens jūrā uz degvielas cenu pieauguma fona. Benzīns un dīzeļdegviela kopš gada sākuma sadārdzinājusies par vairāk nekā desmit santīmiem par litru, un pat desmitreiz lielāka dotāciju summa diezin vai spētu kompensēt pārvadājumu izmaksas. Tas nozīmē, ka celsies biļešu cenas un pasažieru maciņos naudas paliks vēl mazāk.
Latvijas augstskolās vakar sāka uzņemt jaunos studentus. Saskaņā ar Augstskolu likumu kopš pagājušā gada visās Latvijas augstskolās pilna laika studijās studentus uzņem, ņemot vērā centralizēto eksāmenu sertifikātus. Taču tos vidusskolēni un citi eksāmenu kārtotāji sāka saņemt tikai vakar. Tas nozīmē, ka dokumentu iesniegšana augstskolās kavēsies, prognozē studētgribētāji. Bet tā varētu nebūt, ja centralizētos eksāmenus labotu veicīgāk un sertifikātus izsniegtu ātrāk. Būtu, ja būtu tas, kā nav.
Karsts. Ūdeņi vilina. Sargājiet sevi, lai šī nav pēdējā vasara!
