Nepatīkams Dziesmu svētku noslēgums izvērtās Aizkraukles pagasta sākumskolas bērniem, kad atceļā no Rīgas viņu autobusu netālu no pagasta centra apturēja policija.
Nepatīkams Dziesmu svētku noslēgums izvērtās Aizkraukles pagasta sākumskolas bērniem, kad atceļā no Rīgas viņu autobusu netālu no pagasta centra apturēja policija. Apturēšanas iemesls — kāda dejotāja tēva vēlme “pārtvert” bērnu, kuru tālāk pie mājām gaida vecmāmiņa. Nespēdami ar vecmāmiņu vienoties par bērna audzināšanu, vecāki lūdza palīgā varas iestādes.
Autobusu ar svētku dalībniekiem, kuri atgriezās no nedēļu ilgajiem IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā, svētdienas vakarā pēc pulksten 21 netālu no Aizkraukles pagasta centra apturēja policija. Gan bērni, no kuriem vairums ir sākumskolas pirmo klašu audzēkņi, gan viņus pavadošie pieaugušie bija neizpratnē: kas notiek, kādēļ policija? Līdz mājām palicis pavisam nedaudz, visi ļoti noguruši, nedēļu Rīgā dzīvodami, un grib ātrāk mājās, bet te pēkšņi piespiedu apstāšanās. Turklāt autobusu apturēja nevis Ceļu policija dokumentu pārbaudei, bet Aizkraukles novada policijas iecirkņa inspektors kopā ar vietējās pagasttiesas darbiniecēm, un līdzās apvidus automašīnā sēdēja vēl daži cilvēki. Izrādījās, kādu bērnu no autobusa vēlējās paņemt vecāki.
Stāsts, kā vecāki nonākuši līdz šādai situācijai, kad bērns jāatņem ar varas iestāžu palīdzību, būtu garš un sarežģīts. Būtiskākais tas, ka vecāki dzīvo šķirti un bērnu ilgus gadus audzina vecmāmiņa. Tas, kā šajā laikā veidojušās pieaugušo savstarpējās attiecības, lai paliek viņu ziņā, bet šobrīd tēvs izlēmis ņemt bērnu pie sevis.
Skolotājas audzēkni neatdod
Svētdienas vakarā to nolemts darīt tieši šādā veidā — apturēt autobusu un izņemt bērnu no tā, aizvedot uz jaunajām mājām pie tēva. Lai iecerētais izdotos, iesaistījās Aizkraukles pagasttiesas darbinieces un policija. Taču saskārās ar negaidītu pretestību — mazos māksliniekus pavadošās skolotājas bērnu neatdeva.
— Mēs bijām neizpratnē, kad autobusu apturēja policija un sveši cilvēki sagaidīja ar vārdiem “Atdodiet bērnu!”, — stāsta skolotāja Anda Deksne. — Pazinu bērna vecākus, bet mašīnā sēdēja arī pagasttiesas vadītāja Maija Kesmina un viņas kolēģe Valda Rusecka. Visi taču zinājām, ka bērnu ilgus gadus audzina vecmāmiņa, kura arī nodeva viņu mūsu aprūpē svētku laikā. Tādēļ atteicāmies bērnu atdot, norādot, ka pēc noteikumiem, par kuru ievērošanu esam parakstījušās, mums viņš jāatdod tam cilvēkam, no kura esam saņēmušas. Jo vairāk tādēļ, ka neesam skolā jutuši vecāku interesi par bērnu, bet vecmāmiņa nāk gan uz sapulcēm, gan skolas pasākumiem.
Pēc šāda atteikuma skolotājas no pagasttiesas vadītājas saņēmušas pārmetumu gūzmu, ka bērna neatdošana ir nepedagoģiska rīcība un skolotājas darot nepareizi. Tas, ka autobusā ir vēl piecpadsmit bērnu un pieci pieaugušie, kuri ir neizpratnē un uztraukušies par notiekošo, pagasttiesas darbiniecēm nešķita svarīgi.
Neko nepanākuši, vecāki ar amatpersonām džipā sekoja autobusam līdz pagasta centram, kur braucējus gaidīja pārējie vecāki.
“Briesmu lietas, mūs vedīs uz cietumu!”
Vecāki mazos dejotājus gaidīja smaidošus un priecīgus par brīnišķīgajiem svētkiem, bet tā vietā viens pēc otra no autobusa izkāpa raudoši un nobijušies bērni. Vai tiešām svētkos gājis tik slikti?
— Jautāju mazdēlam, kā klājās svētkos, bet viņš tik atbildēja, ka “briesmu lietas”. Arī citi bērni vecākiem stāstīja nevis par svētkiem, bet par to, ka autobusu apturēja policija un gribēja aizvest vienu bērnu, — stāsta kāda vecmāmiņa, kura nevēlas publiskot savu vārdu. — Bērni domāja, ka visus aizvedīs uz cietumu, daži no pārdzīvojuma vēl pāris dienu par to vien runāja. Skaistie svētki bija sabojāti, neviens bērns nebija pelnījis šādu noslēgumu.
Savu meitu no svētkiem pagasta centrā sagaidīja arī Regīna Tērpa, kura par notikušo ir sašutusi. Viņas meita no svētkiem visspilgtāk atceras tieši šo noslēgumu — nevis gājienu Rīgā, bet policistus un svešās tantes uz šosejas.
— Meita no autobusa izkāpa raudādama un stāstīja, ka visus vedīs uz policiju. Viņas klasesbiedrs ķēra māti aiz rokas un kliedza: “Mūkam, es negribu uz cietumu”, — bērnu sagaidīšanu atceras Regīna Tērpa, kura, tāpat kā pārējie aizkrauklieši, cerēja sagaidīt priecīgus, nevis pārbijušos bērnus. — Vēlāk meita pastāstīja, kas noticis, kā bērni slēpušies zem autobusu sēdekļiem bailēs no svešiniekiem. Esmu sašutusi par pieaugušo rīcību, sabojājot bērniem svētkus.
Vecāki pieprasa atvainošanos
Par notikušo Regīna Tērpa ziņoja Aizkraukles novada domes vadībai. Tērpas kundze uzskata, ka nekas nebūtu noticis, ja pagasttiesas amatpersonas rīkotos citādi.
— Man nav pretenziju pret vecākiem, viņi emociju ietekmē var neapzināties, ka rīkojas nepareizi. Taču pagasttiesas amatpersonām jāsaprot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, — tā Regīna Tērpa. — Domāju, bez pagasttiesas un policijas atbalsta arī tēvs uz ceļa necenstos apstādināt autobusu. Pagasttiesas vadītājai Maijai Kesminai un viņas kolēģei Valdai Ruseckai jāatvainojas bērniem un vecākiem par viņiem sabojātajiem svētkiem.
Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme piekrita, ka autobusa apstādināšana nebija prāta darbs. Uz domi uzaicinātās Maija Kesmina un Valda Rusecka apsolīja atvainoties.
— Kaut domes priekšsēdētājs ir atvaļinājumā, viņš tikās ar abām pagasttiesas darbiniecēm, un viņas solīja vecākiem atvainoties. Līdz šim gan tas nav noticis, — informē Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska.
Arī Regīna Tērpa teic, ka amatpersonu atvainošanos nav sagaidījusi. Vienīgi vainīgais tēvs atnācis un atvainojies, atzīstot, ka iznācis nelāgi.
Gribēja, kā labāk, iznāca…
Aizkraukles pagasta pārvaldes pagasttiesas priekšsēdētāja Maija Kesmina šobrīd ir atvaļinājumā, tādēļ viņas notikušā skaidrojumu “Staburags” saņemt nevarēja. Taču pagasttiesas locekle Valda Rusecka, kura patlaban pilda priekšsēdētājas pienākumus, paskaidroja, ka no likuma viedokļa viss noritēja pareizi.
— Tēvam ilgstoši neizdodas tikties ar bērnu, jo vecmāmiņa to neļauj. Tādēļ viņš lūdza pagasttiesas palīdzību, — stāsta Valda Rusecka. — Svētdienas rītā tēvs ar māti bija aizbraukuši uz Rīgu, kur vēlējās tikties ar bērnu. Taču skolotājas to nav ļāvušas. Tad nolemts bērnu paņemt vai vismaz aprunāties ar viņu, apturot autobusu uz ceļa, kur būs mazāk citu cilvēku. Mēs nedomājām, ka būs tāda skolotāju pretestība.
Tomēr drošības labad pagasttiesa uzaicināja policistu, mutiski lūdzot likumsargam piedalīties autobusa apturēšanā.
— Policists nebrauca līdzi iebiedēšanai vai draudēšanai, bet gan kārtības nodrošināšanai, — tā Valda Rusecka.
Par to, vai nevarēja izvēlēties citu veidu problēmas risināšanai, piemēram, ierodoties pie vecmāmiņas un bērna nākamajā dienā, pagasttiesai konkrēta viedokļa nav.
— Saprotiet, vecmāmiņa neļauj tēvam satikt bērnu, ko viņš tik ilgstoši ir vēlējies panākt. Tobrīd šķita, ka tas būs piemērots veids, kā problēmu atrisināt, — skaidro Valda Rusecka. — Šobrīd ar šiem cilvēkiem turpinām darbu, un risinājums būs.
Kā interesēs strādā?
Darbs ar bērna vecākiem un vecmāmiņu Aizkraukles pagasttiesā šobrīd turpinās klusi, kā tam jānotiek šādās lietās. Bērns joprojām dzīvo pie vecmāmiņas, tēvs mēģina vienoties, lai bērns tomēr pārceltos pie viņa, bet pagasttiesas amatpersonas cenšas situāciju risināt.
Nav tikai skaidrs, kāda jēga bija apstādināt autobusu svētdienas vakarā un kā interesēs tas notika. Katrā ziņā ne jau bērna, kuru vēlējās izraut no ierastās vides pie vecmāmiņas un bez iepriekšējas sagatavošanas aizvest uz citu, līdz šim nezināmu — tēva mājā. Turklāt šokē, ka to dara izglītotas amatpersonas, nepadomājot, kā tas var ietekmēt pārējos autobusā esošos bērnus.
Izbrīnu rada arī fakts, ka pagasttiesa uzskata — tā rīkojās pareizi, vien iespējamās sekas neparedzēja. Bet varbūt kādam par notiekošo ir dziļāka, citiem nezināma interese? Tā vedina domāt kaut vai daži notikumi: autobusa apstādināšanā pagasttiesas priekšsēdētāja Maija Kesmina iesaistījās, būdama atvaļinājumā, kas varbūt vēl būtu saprotams, ja bērnam draudētu briesmas. Taču pilnīgi nav izprotams, kādēļ pēc sarunas ar “Staburagu” Aizkraukles pagasttiesas amatpersonas nekavējoties zvanīja notikušajā ieinteresētajām personām no tēva puses un ziņoja, ka laikrakstā top publikācija, lai gatavojas pretrakstam.
