* Laukos bišusaimes var novietot ne tuvāk par piecpadsmit, bet pilsētās un ciemos — ne tuvāk par divdesmit pieciem metriem no satiksmes ceļiem vai kaimiņu robežas.
* Laukos bišusaimes var novietot ne tuvāk par piecpadsmit, bet pilsētās un ciemos — ne tuvāk par divdesmit pieciem metriem no satiksmes ceļiem vai kaimiņu robežas. Attālumu mēra no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai. Ja drava iežogota (laukos vismaz ar 2 metru, bet pilsētās un ciemos — ar 2,5 metrus augstu ciešu sētu vai dzīvžogu), bišusaimes var novietot neatkarīgi no nosauktajiem atstatumiem.
* Ja bišusaime izspieto, tās īpašniekam ir tiesības sekot savam spietam arī uz viņam nepiederošas zemes, taču viņam jāatlīdzina svešas zemes īpašniekam nodarītie zaudējumi (ja viņš pieprasa).
* Bišu spieta īpašnieks zaudē aizlidojoša spieta īpašuma tiesības, ja viņš tam neseko un 24 stundu laikā (pēc spieta apmešanās) nepiesaka savas tiesības personai, kura spietu saņēmusi vai pārzina zemi, uz kuras spiets apmeties.
* Ja spiets ielido cita biškopja stropā pie tur jau esošajām bitēm, spieta īpašnieks zaudē savas tiesības.
* Prasību par aizlidojuša spieta īpašuma tiesībām var iesniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc spietošanas dienas.
“Praktiskais Latvietis”.
