“Ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs,” vēsta tautas paruna. Eiropas Savienības ierēdņu modrās acis pamanījušas Latvijas uzņēmēju noliktavās lielus produktu krājumus, kuri neatbilst Eiropas Savienības tirgus principiem.
“Ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs,” vēsta tautas paruna. Eiropas Savienības ierēdņu modrās acis pamanījušas Latvijas uzņēmēju noliktavās lielus produktu krājumus, kuri neatbilst Eiropas Savienības tirgus principiem.
Eiropas Komisija Latvijai draud ar 10—20 miljonu eiro lielu naudassodu par valstī izveidotajiem virsnormas pārtikas krājumiem pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Milzīgā daudzumā esam iekrājuši 19 pārtikas produktu. Visvairāk gaļas, siera, sviesta, ķiploku, rīsu, vīnogu un apelsīnu sulas, konservētu sēņu, apiņu, konservētu mandarīnu, vīna un citu labumu.
Izrādās, uzņēmēji lēti iepirkuši preces, lai dārgi pārdotu tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts un cenas pieaugušas. Shēma nav jauna un jau ne reizi vien izmantota. Tikai nosaukums tai bija cits — spekulācija.
Situāciju sarežģī tas, ka no virsnormas cukura krājumiem iespējams tikt vaļā un tādējādi samazināt iespējamo naudassodu, bet pārējiem produktiem šādas iespējas nav.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze gan aizbildinās, ka Eiropas Savienībā nav noteikts, cik īsti lieli uzkrājumi uzskatāmi par pieļaujamiem ražošanas procesa nodrošināšanai.
Atklāta lieliski izplānota tautas apzagšanas shēma. No nodokļu maksātāju naudas nāksies samaksāt par vairāku uzņēmēju vēlmi ieraust naudu savās kabatās cenu kāpuma dēļ. Taču vainīgi ir ne tikai tie, kuri preces ieveda, bet arī tie valsts ierēdņi, kuri šādu situāciju pieļāva. Negribas ticēt, ka neviens nezināja, ka agri vai vēlu par virsnormas krājumiem būs jāmaksā.
Būtu svētīgi nosaukt vārdos visus, kuru dēļ valstij nu nāksies maksāt miljonus. Turklāt ne tikai uzņēmējus, bet arī valsts amatpersonas, kuras apzināti vai neapzināti neko nedarīja, lai uzkrājumu veidošanu novērstu.
