Šodien 20 gadu jubileju svin aizkraukliete Agnese Daškevica. Jauniete studē Jelgavā, bet brīvajā laikā dzied un spēlē dažādus mūzikas instrumentus.
Šodien 20 gadu jubileju svin aizkraukliete Agnese Daškevica. Jauniete studē Jelgavā, bet brīvajā laikā dzied un spēlē dažādus mūzikas instrumentus.
Interesantas studijas
Pēc Aizkraukles novada ģimnāzijas absolvēšanas Agnese jau divus gadus studē organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģiju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Studente saka: nosaukums garš, studijas interesantas.
— Vienkāršāk sakot, tā ir zinātne par sabiedrību, mācāmies visu, lekcijas ir interesantas un vispusīgas, — stāsta Agnese Daškevica. — Pēc ģimnāzijas gribēju studēt Mūzikas akadēmijā, bet tad pārdomāju, jo uzskatu, ka mūzika nevar būt pamatprofesija. Tādēļ izvēlējos studijas Jelgavā, īstā studentu pilsētā. Man tur patīk.
Iedomājas sevi uz skatuves
Agnese plānus par mūziku gan nav atmetusi — Jelgavā jāmācās vēl divi gadi, pēc tam jauniete plāno neklātienē tomēr studēt Mūzikas akadēmijā. Kas zina, varbūt nākotnē izdodas veidot mūziķes karjeru.
— Reizēm iedomājos, ka dziedu uz lielās skatuves, teiksim, kā Ance Krauze, — tā Agnese. — Pagaidām studijas ir primārās, bet mūzika ir mana sirdslieta, bez kuras laikam nevarētu iztikt.
Gadu pabeidz pusgadā
Mūzika jubilārei tuva kopš bērnības. Viņas vectēvs spēlēja akordeonu, mūzika vienmēr bijusi mammas aizraušanās, bet vecmāmiņa Agnesi pamudinājusi mācīties Aizkraukles mūzikas skolā.
— Biju trīs gadus par vecu uzņemšanai mūzikas skolā, kad vecmāmiņa mani turp aizveda. Tomēr mani uzņēma kora klasē, un es to beidzu kopā ar vienaudžiem, kuri jau agrāk sāka mācības mūzikas skolā. Es gada mācību normu izpildīju pusgadā, ātri pārejot no vienas klases otrā. Tik ļoti gribēju mācīties mūzikas skolā, — stāsta Agnese Daškevica. — Zinu bērnus, kuri kādu laiku pamācās un tad mūzikas skolu pamet, bet es vienmēr esmu gribējusi tajā mācīties un pat tagad, ja būtu iespēja, vēlreiz pieteiktos mūzikas skolā.
Par sirdij tuvo vaļasprieku Agnese neaizmirst arī studējot — jauniete pērn darbojās Jelgavas studentu mūzikas grupā un joprojām dzied Aizkraukles novada ģimnāzijas ansamblī “De Cantare”, ar kuru nule piedalījās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Viņa dziedāja arī konkursā “Klusie ūdeņi”.
— Ja ir kādi svētki, jubilejas, mani vienmēr lūdz dziedāt un spēlēt klavieres vai sintezatoru. To daru ar prieku, man tik ļoti patīk dziedāt. Vienīgi mazliet baidos iziet publikas priekšā viena, drošāk korī vai duetā ar brālēnu Arvi, — atklāj Agnese.
Rīgā pārāk “biezs”
Jelgavā aizkrauklietei jāstudē vēl divus gadus. Vai pēc tam jauniete atgriezīsies Aizkrauklē?
— Nezinu, kā būs, bet domāju, ka nē. Aizkrauklē ir labi, mājīgi, bet te nav darba iespēju un perspektīvas, īpaši izglītību tikko ieguvušiem jauniešiem, — secina Agnese. — Varbūt palikšu Jelgavā, meklēšu darbu tur. Ja tomēr neizdosies, strādāšu Rīgā, bet tur vienalga nedzīvošu. Daudzi uz Rīgu raujas, bet man tur šķiet pārāk daudz cilvēku, lielpilsētā nejūtos brīvi.
Vecmāmiņa sveic radio
Jubileju jauniete šodien svin kuplā draugu un radu pulkā. Jau pirms dzimšanas dienas svinībām Agnese zina — gaidāmi pārsteigumi.
— Man patīk saņemt pārsteiguma dāvanas, tādēļ sveicēji parasti cenšas izdomāt ko neparastu. Nojaušu, ka šogad varētu būt kaut kas ar mūziku saistīts — ļoti vēlos iemācīties spēlēt ģitāru, un vecmāmiņa solīja, ka par to parūpēšoties, — priecājas Agnese Daškevica. — Vecmāmiņa mani neparasti sveica arī vārdadienā. Tobrīd biju Jelgavā, vecmāmiņa zvana un lūdz ieslēgt radio. Izrādās, viņa sveic mani ar radio starpniecību!
Sapņu dāvana Agnesei Daškevicai būtu ceļojums uz Vīni, slaveno komponistu pilsētu.
— Kopā ar mūzikas skolas kori un ansambli “De Cantare” esmu bijusi Vācijā, bet mana sapņu zeme ir Austrija, īpaši Vīne. Vēl arī gribētu aizbraukt uz Ēģipti, savām acīm apskatīt izslavētās piramīdas, — tā Agnese Daškevica.
