1. Bērnu denunciācija kopš Pavļika Morozova laikiem augusi augumā un kļuvusi krietni vien nekrietnāka.
1. Bērnu denunciācija kopš Pavļika Morozova laikiem augusi augumā un kļuvusi krietni vien nekrietnāka. Nosauktais pidriķis nodeva savus vecākus idejas vārdā, bet labi barota meitenīte “nostučīja” savu māti nieka šampūna lāses dēļ.
2. Guvu pilnīgu sirdsmieru, sapratis — ja no manis novērsīsies Dievs, tad mani vēl mīlēs “Palmolive”.
3. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst “Karūnas” batoniņus: cilvēks kļūst dulls un sāk veikt neprognozējamas lietas — teiksim, grūst no kraujas simpātisku resnīšu automašīnas.
4. Neērti par to rakstīt, bet bail pat domāt, ar ko sievietes elpo grūtajās dienās.
5. Reklāmā par uzcelto māju acīmredzot ir domāts Andris Šķēle, jo maniem paziņām Andriem neviens nekad kredītu nav devis un negrasās dot, lai arī pa kādu tālruņa numuru viņi zvanītu.
6. Bērns bez pampera neguļ, neēd, nespēlējas: diennaktīm aizgūtnēm brēc, kamēr iznīkst.
7. Jebkura dzīva radība, vai tā būtu vista, govs, cūka vai kāds cits pārtikas produkts, ieraugot jūs, tūdaļ metīsies klāt un centīsies jūs pierunāt viņu apēst.
8. Vislielākie plānprātiņi meklējami firmās, kuras sevi reklamē hokeja čempionāta spēļu laikā. Kā viņi tiek nolādēti!
9. Savā mūžā neesmu redzējis nevienu parastu lietu. Visas ir vai nu jaunums, vai uzlabotas, vai trīs vienā, vai velns sazin kādas — tikai ne parastas. Ak, jā! Varbūt izņemot “Vienkārši Marija”, bet gan jau arī tur kāds āķis slēpjas.
10. Pietiek noskatīties reklāmas, lai saprastu, kādus idiotus mēs ievēlam.
(Dzintars Melnis “Kapreālisms”)
