Ar attaisnojošu spriedumu Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē pasludināja: Robins Huds nav traktējams kā lamuvārds. Iepriekš pretējo bija konstatējusi Jēkabpils rajona tiesa, žurnālisti Ilzi Kalniņu atzīstot par vainīgu goda un cieņas aizskaršanā.
Ar attaisnojošu spriedumu Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē pasludināja: Robins Huds nav traktējams kā lamuvārds. Iepriekš pretējo bija konstatējusi Jēkabpils rajona tiesa, žurnālisti Ilzi Kalniņu atzīstot par vainīgu goda un cieņas aizskaršanā.
Jēkabpils rajona laikraksta “Brīvā Daugava” žurnālisti Ilzi Kalniņu Jēkabpils rajona tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 158. panta — proti, par goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Žurnālisti tiesāja, jo kādā no savām publikācijām viņa vietējo policistu Andreju Gotovcevu nosauca par Robinu Hudu. Ilze Kalniņa kļuvusi par pirmo žurnālisti, pret kuru ierosināta krimināllieta par profesionālo darbību. Ilzes Kalniņas aizstāvībai sarosījās kolēģi visos plašsaziņas līdzekļos, jo notiesājoša sprieduma gadījumā tas varētu kļūt par precedentu vārda brīvības apspiešanai Latvijā.
Strīdas par autostāvvietu
Publikācijā “Vai Jēkabpilī parādījies uzņēmējiem naidīgs policists?” pagājušā gada pavasarī Ilze Kalniņa raksta par strīdu starp skaistuma studijas “Mola stils” īpašnieci Daci Rozenburgu un Jēkabpils policijas inspektoru Andreju Gotovcevu. Strīda iemesls — pie salona atstātās automašīnas. Policists uzskata, ka tās novietotas zaļajā zonā, bet salona īpašniece — plānā iezīmētā autostāvvietā. Konflikts izvērties tiktāl, ka uz salonu izsaukta policijas operatīvā grupa, kura likusi automašīnas aizvākt. Turklāt Gotovcevs, kura pārziņā nav teritorija pie salona, bet kurš dzīvo kaimiņmājā, esot uzvedies nepieklājīgi.
Publikācijā komentāru sniedz Jēkabpils kārtības policijas priekšnieks, atzīstot, ka “Andrejam Gotovcevam jāmaina uzvedība” un ka viņam “ir problēmas kontaktu veidošanā”. Apakšvirsraksts šai daļai ir “Vietējam Robinam Hudam jāmaina uzvedība”. Tieši šī apakšvirsraksta dēļ policists iesūdzēja žurnālisti tiesā.
Sevi redz kā laupītāju
Policists Andrejs Gotovcevs sūdzībā tiesai pauž, ka Robins Huds esot nodarbojies ar laupīšanu, aplaupot tautas ienīstos varas kalpus un bagātos garīdzniekus. Jau pati vārda “Robin” sakne esot cēlusies no angļu vārda “rob”, kas latviski nozīmē “laupīt, aplaupīt”. Šāds salīdzinājums graujot viņa, likumsarga, reputāciju. Andrejs Gotovcevs pat piedāvā savus variantus Robina Huda vietā, piemēram, Šerloks Holmss.
Ilze Kalniņa šādam Gotovceva uzskatam nepiekrīt, norādot, ka ar Robinu Hudu personificējusi veco ļaužu aizstāvi, jo likumsargs pats rakstā norāda, ka salonam līdzās esošajās mājās dzīvojot veci cilvēki, kuri viņam jāaizstāv.
Tomēr Jēkabpils rajona tiesnese Lilita Bārbale publikācijā “Vai Jēkabpilī parādījies uzņēmējiem naidīgs policists?” saskatīja goda un cieņas aizskārumu, kāds nodarīts Andrejam Gotovcevam, “apzināti salīdzinot viņu ar bagāto ļaužu aplaupītāju, bandītu, kurš cīnās pret Jēkabpils uzņēmējiem”. Tiesa arī norādīja uz vairākiem Satversmes pantiem, pat uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, un tapa notiesājošs spriedums — Ilzei Kalniņai piespriest 400 latu lielu naudassodu, no kura gan atbrīvot, liekot publicēt atvainošanos. Nolēma arī piedzīt 789,90 latu lielus morālos zaudējumus no laikraksta “Brīvā Daugava” — šādu summu aprēķināja pats Gotovcevs, prasot desmit santīmu par katru personu, kura varēja izlasīt publikāciju.
Piecas stundas skaidrojumu
Gan Ilze Kalniņa, gan laikraksts “Brīvā Daugava” rajona tiesas spriedumu pārsūdzēja. Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē apelācijas sūdzības izskatīšana ilga piecas stundas.
Cietušais Andrejs Gotovcevs tiesā gan nebija ieradies, taču nosūtījis tai prasību atstāt spēkā Jēkabpils rajona tiesas spriedumu, jo aizvainojošās publikācijas rezultātā viņš esot daudz cietis — draugi un kolēģi apsaukā viņu par “razboiņiku”, pārdzīvoto nav izturējusi un mirusi māte, esot zaudēts arī darbs. Apgabaltiesā Gotovcevu pārstāvēja advokāte Ausma Rozenberga, kura uzsvēra, ka viņas klients ir smagi morāli cietis salīdzinājuma ar Robinu Hudu dēļ, tādēļ Jēkabpils rajona tiesas spriedums jāatstāj spēkā.
Savukārt Ilze Kalniņa tiesā skaidroja, ka Gotovceva kunga sūdzību uzskata par nepamatotu un sevi par vainīgu neatzīst. Turklāt Andreja Gotovceva māte mirusi daudz vēlāk, bet darbā viņš saņēmis paaugstinājumu.
— Es vispār nesaprotu, kā šajā lietā var izmantot mātes nāvi, — tiesas sēdē norādīja Ilze Kalniņa.
Labais vārds jānopelna
Uz tiesas sēdi Aizkrauklē žurnāliste ieradās, sagatavojusi piecu dažādu vārdnīcu skaidrojumus par Robinu Hudu, Latvijas Cilvēktiesību biroja juristu atzinumu, kā arī Latvijas Universitātes profesora, mediju eksperta Ābrama Kleckina komentāru par rakstā izmantoto salīdzinājumu. Visos dokumentos norādīts, ka viduslaiku varonis Robins Huds bijis pozitīvais tēls, līdz ar to salīdzinājums konkrētajā rakstā nav uztverams kā apvainojums. Profesors Ābrams Kleckins pauž arī pārsteigumu, ka Jēkabpils rajona tiesa uzņēmusies spriest par literatūras vēsturi, savā izpratnē traktējot, kas bijis Robins Huds. Profesors uzskata, ka notiesājošais spriedums ierobežo tiesības uz viedokli.
Arī pieaicinātie liecinieki Dace Rozenburga un “Brīvās Daugavas” redaktors Jānis Apīnis pauda, ka Robins Huds rakstā nav domāts kā lamuvārds. Tas drīzāk ir pagodinājums, kurš jānopelna.
— Andrejs Gotovcevs izturējās nepieklājīgi, viņš pacēla balsi, cirta durvis, uzvedās izaicinoši. Turklāt šokēja, ka automašīnas aizvākšanai izsauca operatīvo grupu, vēl norādot, ka pie salona durvīm nav papīrgroza, — tiesai liecināja Dace Rozenburga. — Tādēļ ziņoju redakcijai, lai tā informē sabiedrību, ar ko nodarbojas mūsu policisti. Bet par Robinu Hudu domājot, manuprāt, par cilvēku vispirms runā darbi un tikai tad vārds. Man šis varonis asociējas ar kaut ko labu, romantisku.
Emocijas līdz asarām
Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē tiesneša Visvalža Sprudzāna vadībā konstatēja, ka Ilzei Kalniņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav nozieguma sastāva un tiesājamā attaisnojama. Pilns spriedums ar motivējošo daļu būs gatavs drīzumā, tad desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Žurnāliste, noklausoties attaisnojošo spriedumu, nespēja valdīt emocijas un apraudājās. Viņa, kaut sevi par vainīgu neuzskata, vēl pirms rajona tiesas vairākkārt mutiski atvainojusies Andrejam Gotovcevam, taču likumsargam ar to bijis par maz.
Eksperti, komentējot notikušo, pauž, ka līdz ar Ilzi Kalniņu reabilitēts arī Robins Huds, kurš ar Jēkabpils rajona tiesas spriedumu bija pasludināts par laupītāju.
Vai sods tiesnesei?
Aktualizējies arī jautājums par Jēkabpils rajona tiesas tiesneses Lilitas Bārbales rīcību, proti, vai viņa ar absurdo spriedumu žurnālistes Ilzes Kalniņas krimināllietā nav mazinājusi sabiedrības uzticību tiesu sistēmai? Tiesnešu ētikas kodeksā teikts, ka tiesnesim jādarbojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei. Par tādu gan nav uzskatāms notiesājošais spriedums Ilzes Kalniņas lietā.
Par Lilitas Bārbales rīcību iespējama disciplinārlieta, par kuru varēs lemt tad, kad spriedums stāsies spēkā. Taču jau šobrīd tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas preses sekretārs Sandris Sabajevs norāda, ka nolēmuma atcelšana varētu ietekmēt tiesneses Lilitas Bārbales kvalifikācijas klases paaugstināšanu, no kā ir atkarīga tiesneša turpmākā karjera un alga.
