Ūdens ir nepieciešams mūsu organisma darbībai. Ūdens nogādā barības vielas un skābekli uz visām ķermeņa šūnām, palīdz pārvērst barību enerģijā, asimilēt barības vielas, uztur stabilu ķermeņa temperatūru, palīdz elpot, atbrīvoties no šlakvielām.
Ūdens ir nepieciešams mūsu organisma darbībai. Ūdens nogādā barības vielas un skābekli uz visām ķermeņa šūnām, palīdz pārvērst barību enerģijā, asimilēt barības vielas, uztur stabilu ķermeņa temperatūru, palīdz elpot, atbrīvoties no šlakvielām.
Jādzer, kaut nejūt slāpes
Šķidruma patēriņam un zudumam cilvēka organismā jābūt līdzsvarā. 24 stundu laikā cilvēks zaudē apmēram 2—3 litrus ūdens (ar urīnu, izkārnījumiem, svīšanu un izelpoto gaisu). Ieteicams apmēram pusi no zaudētā ūdens kompensēt dzerot, otra puse tiek saņemta ar pārtiku.
Ieteicamais vidējais šķidruma patēriņš pieaugušam cilvēkam, kura svars ir 70 kilogramu, ir 800—1500 ml dienā.
Ir vairāki veidi, kā nomākt slāpes. Šim mērķim var izmantot tīru vai aromatizētu ūdeni vai atspirdzinošu dzērienu, labi noder sulas un sulu dzērieni.
“Canadean” veiktie tirgus pētījumi rāda, ka galda ūdens patēriņš Latvijā 2004. gadā bija pirmajā vietā (94 miljoni litru), otrajā vietā — karbonizēti atspirdzinošie dzērieni, limonādes un kolas tipa dzērieni, to kopējais patēriņš bija 59 miljoni litru, un trešajā vietā bija sulas un sulu dzērieni (27 miljoni litru).
Garšīgi, atsvaidzinoši
Latvijā, salīdzinot ar turīgākām Eiropas valstīm, karbonizēto atspirdzinošo dzērienu patēriņš vēl ir salīdzinoši zems. Piemēram, Pasaules veselības organizācijas atbalstītais skolēnu veselības paradumu pētījums, ko Latvijā veica Veselības veicināšanas valsts aģentūra, rāda, ka Latvijā 16,2% 13 gadu vecu meiteņu un 19,2% 13 gadu vecu zēnu atspirdzinošos dzērienus dzer katru dienu, tajā pašā laikā Izraēlā atspirdzinošos dzērienus katru dienu dzer 49,2% 13 gadu vecu meiteņu un 55% 13 gadu vecu zēnu.
Lielo karbonizēto atspirdzinošo dzērienu popularitāti izskaidro fakts, ka tie ļoti patīkamā veidā apmierina mūsu vitālo nepieciešamību pēc ūdens (karbonizēto bezalkoholisko dzērienu sastāvā 90% ir ūdens). Karbonizētie bezalkoholiskie dzērieni ir garšīgi un atsvaidzina. Oglekļa dioksīds, kas liek dzērienam dzirkstīt, spēcīgi izceļ tā aromātu un garšu.
Derīgi saprātīgās devās
Cilvēka vitālajai aktivitātei nepieciešama enerģija. Enerģijas avots mūsu pārtikā ir olbaltumi, tauki un ogļhidrāti. Saskaņā ar ieteikumiem cilvēkam 55—60% enerģijas vajadzētu saņemt no ogļhidrātiem un 25—30% no taukiem.
Karbonizēti bezalkoholiskie dzērieni saprātīgās devās ir derīgi mūsu ikdienas ēdienkartē, jo tie apmierina mūsu organisma nepieciešamību pēc ogļhidrātiem un ūdens. Stereotips, ka saldinātie dzirkstošie bezalkoholiskie dzērieni ir ķermeņa svara palielināšanās iemesls, nav patiess, jo ķermeņa svaru palielina pārlieku liels jebkuras enerģētiski bagātas pārtikas patēriņš un zema fiziskā aktivitāte.
Dzērieni ar kofeīnu
Kolas tipa dzērienu sastāvā ir kofeīns (tāpat kā kafijā, tējā un šokolādē). Mērena kofeīna lietošana tiek uzskatīta par veselībai drošu. Tomēr daži eksperti iesaka ierobežot kofeīna lietošanu bērnu un grūtnieču uzturā. Dzēriena “Coca—Cola” kofeīna saturs ir apmēram 10 mg/100 ml, kafijā — 35 mg/100ml.
Ir radīti arī kofeīnu nesaturoši dzērieni.
Lai nerastos liekā svara problēma zelta likums ir: ar pārtiku un dzērieniem saņemtajai un patērētajai enerģijai jābūt līdzsvarā. Veselīgāk ir sportojot patērēt 100 kcal nekā ietaupīt šīs 100 kcal, mazāk ēdot. Nav labu vai sliktu pārtikas produktu vai dzērienu. Ir labi vai slikti ēšanas un fiziskās aktivitātes paradumi.
(Materiāls sagatavots sadarbībā ar Latvijas diētas ārstu asociāciju.
