Ar grandiozu noslēguma koncertu Mežaparka estrādē svētdien beidzās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tajos dziedāja, dejoja un spēlēja arī 1009 Aizkraukles rajona dalībnieki, daži izcīnīja godalgotas vietas.
Ar grandiozu noslēguma koncertu Mežaparka estrādē svētdien beidzās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tajos dziedāja, dejoja un spēlēja arī 1009 Aizkraukles rajona dalībnieki, daži izcīnīja godalgotas vietas.
Svētki sākās jau pirmdien, 27. jūnijā, ar tautas deju kolektīvu finālkonkursu VEF kultūras pilī. Neviens Aizkraukles rajona kolektīvs tajā gan nepiedalījās, jo tiesības dejot konkursā neizcīnīja. Vairums svētku dalībnieku uz Rīgu izbrauca otrdien un trešdien, lai piedalītos kulminācijas pasākumos.
Pārved uzvaras
Viens no aizkraukliešiem nozīmīgākajiem pasākumiem bija pūtēju orķestru finālskate Lielajā Ģildē, kur B grupā ar piecpadsmit kolektīviem no Talsiem, Tukuma, Ogres, Kolkas un citām vietām sacentās Aizkraukles rajonu pārstāvošais vienīgais pūtēju orķestris — Skrīveru vidusskolas “Riču—raču”. Ziedoņa Puķīša vadīto kolektīvu uzņēma ar ovācijām un viņi izcīnīja pirmās pakāpes diplomu un Zelta laureāta titulu.
Vētrainus aplausus skrīveriešiem veltīja ikreiz, kad viņu izpildījumā skanēja svētku skaņdarbi. Pūtēju orķestru koncertā Doma laukumā kopā ar pārējiem orķestriem — vairāk nekā 1300 jaunajiem māksliniekiem — “Riču—raču” lieliski skandēja latviešu tautasdziesmu un populāru melodiju popūriju, bet koporķestrī Ludviga van Bēthovena “Romanci”. Svētku noslēguma koncertā Mežaparkā tā šķita aiznesam klausītāju citā pasaulē.
Lielajā dziesmu “karā” kopā ar 84 koriem no visas Latvijas savu māku rādīja Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas jauktais koris (diriģente Marita Vaivode) un Jaunjelgavas vidusskolas zēnu koris (diriģente Baiba Pētersone). Labāk veicās jaunjelgaviešiem — viņiem otrās pakāpes jeb Sudraba diploms un žūrijas īpašā atzinība.
Pa laivu ceļu uz Mežaparku
Grandioza bija svētku atklāšana 11. novembra krastmalā. Tā bija kā dāvana tiem 35 tūkstošiem svētku dalībnieku, kuri vairāk nekā gadu gatavojušies svētkiem un rajonu skatēs izcīnījuši iespēju piedalīties šajos svētkos. Viņiem netraucēja pat lietus, kas svētku pirmajās dienās samērcēja gan dziedātājus, gan dejotājus.
IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšana, kuru klātienē varēja vērot tikai dalībnieki un īpaši uzaicinātie viesi, sākās ar filmiņu “Mazā cilvēciņa stāsts”. Tajā atainots maza cilvēkbērna ceļš līdz Dziesmu svētkiem. Īpaši šiem svētkiem Renārs Kaupers un Inga Cipe radīja skaņdarbu “Mana dziesma”, kuras pirmatskaņojumā piedalījās apvienotais koris no visiem Latvijas novadiem. Atklāšanas koncerta noslēgumā Latvijas likteņupē Daugavā veidoja laivu ceļu, kas simboliski aizvijās uz Mežaparka pusi. Atklāšanas svinības noslēdza svētku salūts, debesīs šaujoties desmitiem krāsainu raķešu.
“Spēlēju, dancoju” mūsdienu ritmos
Fascinējošs bija Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” mūsdienīgais uzvedums. Nav vārdos aprakstāmas izjūtas, kādas pārņem, izdzīvojot gaismas un pirotehnikas efektu pilno uzvedumu, kurā mūsdienīgos ritmos izspēlē Raiņa aprakstītās kāzas, saules saukšanu un citus rituālus un dejas.
Īpašas uzmanības vērta bija Mākslu diena Doma laukumā, kur sestdienas rītā kopā “sēja” garīgo un laicīgo pasauli. Trīs mūzas — Mūzika, Māksla un Teātris — satikās, lai “tirgotos” ar savu veikumu, par samaksu prasot smaidus, aplausus, gaviles un līdzdarbošanos. Mākslas norises bija vērojamas piecos namiņos, kur savu veikumu rādīja katra novada pārstāvji.
Visvairāk — “Ritumā”
Visvairāk Aizkraukles rajona jauno mākslinieku piedalījās deju lielkoncertā “Ritums”. Trijos koncertos “Skonto” stadionā dejoja 14800 dalībnieku no 740 tautas deju kolektīviem, izdejojot 26 horeogrāfijas un vienu deju virkni.
“Ritumā” priekšnesums bija sadalīts deju epizodēs. Koncerts sākās ar deju virkni “Kas to Rīgu dimdināja” un turpinājās četru gadalaiku ritumā. Lielkoncerta režisore un scenārija autore Dace Micāne—Zālīte norāda — dejas sākums, gluži kā citu dzīvības formu un izpausmju sākums, ir meklējams dabā. Daba, deja, dejotājs saslēdzas vienā ritmā — arī tā ir cilvēka un dabas vienotība.
Muzejos bez maksas
Bērni un jaunieši ne tikai dziedāja, dejoja, spēlēja, bet arī atpūtās. Brīvajos brīžos ar svētku dalībnieku kartēm bez maksas varēja apmeklēt muzejus, Zooloģisko dārzu, bez maksas braukt sabiedriskajā transportā.
Daudzi kolektīvi šo iespēju izmantoja, un tautastērpos ģērbtus apmeklētājus varēja satikt ne vienā vien atpūtas vietā. Piemēram, Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” mazie dejotāji, kuri no Aizkraukles rajona “dārziņiem” bija vienīgie, bija Zooloģiskajā dārzā, “Lido” atpūtas centrā, Ugunsdzēsības muzejā.
Slikta ēdināšana
Aizkraukles rajona kolektīvi svētku laikā dzīvoja Zolitūdē, divās Ziemeļvalstu ģimnāzijas ēkās.
Viss būtu labi, vienīgi ēdināšana sagādāja galvassāpes vecākiem un vēdergraizes bērniem. Viena bērna ēdināšana maksāja trīs latus dienā, un par to uzņēmumiem maksāja pašvaldības. Nezinu gan, vai pašvaldības zina, par ko maksāja.
Piemēram, sestdien bērnudārza un sākumskolas bērniem pusdienās deva makaronus ar cīsiņu un tomātu šķēlītēm, kā arī glāzi sulas. It kā labi, ja vien makaroni nebūtu saķepusi masa, bet sula neatgādinātu vairākkārt ar ūdeni šķaidītu dzērienu. Arī vakariņās situācija nebija labāka — sausi vārīti kartupeļi, sardele, gurķis, dzēriens un bulciņa. Vairums bērnu šķīvjus neiztukšoja. Par launagā dotajām pāris vafelēm un ūdens pudeli bērni pat stāstīja kādā intervijā televīzijā. Līdzbraucēji, kuriem šie nebija pirmie Dziesmu un deju svētki, atzina, ka tik slikta ēdināšana bijusi pirmo reizi.
Prieks par paveikto
Tomēr, neraugoties uz problēmām ēdināšanā un nogurumu, kad dažbrīd pārgurušais mazais mākslinieks pēc koncerta izplūda asarās, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki ir priecīgi par paveikto. Būt kopā ar tūkstošiem citu vienaudžu ir liels gods, kādu pelnījuši paši labākie. 35 tūkstoši šo svētku dalībnieku ir to pierādījuši. Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga uzsvēra — “mēs varam būt lepni par savu jauno audzi, par saviem bērniem, cik viņi ļoti visu māk darīt, varbūt vairāk un labāk nekā pieaugušie”.
Dziesmu svētku tradīcija joprojām ir dzīva. Nākamie — XXIV Vispārējie Latvijas dziesmu un deju svētki — notiks 2008. gadā.
