Šogad sienalaiks sākās jau pirms Jāņiem. Arī daudzesietis Krišjānis Sams steidz vākt sienu — kad tas gubās vai šķūnī, lietus vairs neskādēs.
Šogad sienalaiks sākās jau pirms Jāņiem. Arī daudzesietis Krišjānis Sams steidz vākt sienu — kad tas gubās vai šķūnī, lietus vairs neskādēs.
Ainai un Krišjānim Samiem pieder piemājas saimniecība “Jaunrijnieki”. Kaut abi jau cienījamā vecumā (Ainai 74, bet Krišjānim 85), viņi apsaimnieko 21 hektāru zemes, no kuriem 12 hektāru ir aramzeme un ganības.
— Mums ir trīs slaucamas govis un trīs teles, — saka Sama kungs. — Katru gadu iesējam pa hektāram miežu, auzu un rudzu. Dēstām kartupeļus. Trīs iepriekšējos gadus kartupeļi auga ļoti slikti. Vēl nevar pateikt, kā būs šogad, jo lauki bija mitri un iestādījām vēlu.
Arī par graudaugu ražu vēl pāragri spriest. Taču spēkbarība govīm jāizaudzē. Viss atkarīgs no tā, kāds būs jūlijs. Ja būs labs laiks, labība izaugs.
Salīdzinot ar citiem gadiem, sienalaiks sācies nedaudz agrāk. Zāle nav pāraugusi, un tajā ir vairāk barības vielu.
— Dažas gubiņas siena pirms Jāņiem cenšamies ievest katru gadu, — saka Krišjānis Sams. — Arī šogad vairākas jau ievestas šķūnī. Tās gan vairāk domātas, lai līgotājiem būtu labāka gulēšana.
Parasti pļaujam pa nelielam gabalam, lai paspētu izžāvēt un sakraut. Tad nav jāuztraucas, ja sāks līt. Sienalaikā talkā brauc mazbērni un bērni, kad nu kurš spēj. Palīdz arī kaimiņi.
Pašiem ir savs traktors, pļaujmašīna un vālotājs. Tehnika veca, taču, ja laikus remontē, tā kalpo godam. Vienīgi rezerves daļas katru gadu paliek dārgākas.
— Darbs mums palīdz nepagurt, — saka Aina Sama. — Tas palīdz dzīvot. Mēs ar Krišjāni, tā strādādami, kopā esam nodzīvojuši jau 51 gadu.
