“Man dzīvē viss noticis it kā pa jokam” — saka pļaviņietis Jānis Gailītis, kurš tieši šodien, tūlīt pēc vārdadienas, svin 60 gadu jubileju. Ar humoru un interesantām atmiņām bagāta arī mūsu šīsdienas saruna.
“Man dzīvē viss noticis it kā pa jokam” — saka pļaviņietis Jānis Gailītis, kurš tieši šodien, tūlīt pēc vārdadienas, svin 60 gadu jubileju. Ar humoru un interesantām atmiņām bagāta arī mūsu šīsdienas saruna.
Jānis Gailītis teic, ka piedzimis viņš īstajā brīdī — tūlīt pēc kara, kad jau bija apklusuši šāvieni un sprādzieni. Kara laika jukās ģimenei gan vajadzēja pārcelties no vienas vietas uz citu, un tagad Gailīšu dzimta plaši izkaisīta Pļaviņu, Aiviekstes un Kalsnavas apkaimē. Jāņa kungam ir divi brāļi — vecākais dzīvo Jēkabpilī, un viņa sieva ir pazīstamā rakstniece Skaidrīte Gailīte, bet vidējais saimnieko savās mājās turpat netālu Pļaviņās.
“Viss man par godu”
— Daudz kas manā dzīvē tiešām saistīts ar laimīgām nejaušībām. Kad man vajadzēja sākt mācīties, Jaunkalsnavā 1952. gadā izveidoja pamatskolu, ko arī pabeidzu. Tēvs strādāja mežniecībā Vietalvas pusē, un arī es tur pastrādāju, tomēr drīz vien no meža aizbēgu uz Liepājas arodskolu, kur mācījos remontēt automašīnas. Šo mācību iestādi atklāja 1963. gadā, kad es tur iestājos. Tā ka viss man par godu, — smaidot piebilst Jānis Gailītis.
Visu mūžu Jāņa kungs turējies pie savas mehāniķa profesijas. Ilgus gadus viņš strādājis autotransporta uzņēmumā Pļaviņās par šoferi, vēlāk Ķeguma PMK Pļaviņu iecirknī. Tagad viņa darbavieta ir “Latvenergo” Aiviekstes elektrisko tīklu rajonā Kalsnavas pagastā, kur strādā par darbnīcu meistaru. Jubilārs visu mūžu ar dzelžiem vien krāmējies.
Kaimiņiene mudina precēties
Īpašs ir arī Jāņa un viņa sievas Emīlijas iepazīšanās stāsts. Pēc arodskolas beigšanas jauno mehāniķi nosūtīja darbā uz Pļaviņām un piešķīra istabiņu vecajā pilsētas autobusu stacijas mājā. Drīz viņam vajadzēja doties dienestā, un šo dzīvoklīti iedeva jaunajai medicīnas darbiniecei Emīlijai, kura arī bija norīkota strādāt Pļaviņās.
Pēc dienesta Jāņa kungs uzstājīgi prasījis atpakaļ savu dzīvesvietu, bet pašvaldība piedāvājusi citu. Viņš ar to nebijis mierā un savu panācis, bet Emīlija kopā ar citām meitenēm pārcēlusies uz jaunā puiša izbrāķēto dzīvokli. Kā jau lielākajam vaininiekam, Jānim vajadzējis palīdzēt pārvest mantas un iekārtoties. Drīz vien abi ieskatījušies viens otrā un 1970. gadā svinējuši kāzas.
— Kaimiņiene mūs mudināja precēties, lai mēs varētu samainīt dzīvokļus, jo viņa gribēja divus atsevišķus. Kā tu cilvēkam nepalīdzēsi? Jāprecas vien bija, un es vedu Emīliju atpakaļ uz autobusu stacijas māju, — joko Jānis Gailītis.
Pašiem sava juriste
Gailīšiem ir meita Dina, kura dzīvo un strādā Rīgā.
— Vispirms meita studēja filoloģiju un paralēli sāka strādāt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par korektori, bet vēlāk arī par žurnālisti Saeimas lietu nodaļā. Tagad Dina ir arī juriste un veido laikraksta pielikumu “Jurista Vārds”. Meitai jau ir sava ģimene, un tagad tik gaidām mazbērniņus, — stāsta Emīlijas kundze.
Gailīšu pāris ir aktīvi ceļotāji un savulaik ekskursijās bijuši daudzviet Padomju Savienībā. Tagad dodas arī Rietumu virzienā. Tā kā meita Dina kādu laiku papildināja zināšanas Berlīnē, viņi pabija arī Vācijā, kur apmeklēja Bundestāgu un citas ievērojamas vietas. No visiem braucieniem ir daudz skaistu atmiņu un fotogrāfiju.
Katru dienu svētki
Tagad Jāņa kungs ar sievu Emīliju jau 16 gadu saimnieko divās mājās — pilsētas dzīvoklī un lauku sētā Aiviekstes krastā.
— To īpašumu atkal kā pa jokam nopirkām. Toreiz daudzi tā darīja. Ar lauksaimniecību gan nenodarbojamies, bet visādi sīkumi mums izaug. Esmu iekopis arī ābeļdārzu. Katru gadu dobes gan samazinās. Reizēm ir grūti saimniekot divos īpašumos, bet patīk būt laukā no pilsētas, — saka Jānis Gailītis.
Jubilārs teic, ka šajā laikā viņam daudz svinamo dienu — 23. jūnijā Līgo, 24. jūnijā — vārda diena, nākamajā — dzimšanas diena, bet 26. jūnijā kādreiz bijusi Jaunatnes diena. Tā kā jaunatni tagad vairs nepiemin, palikuši tikai trīs svētki. Tomēr arī tas ir daudz.
