Rīt Līgosvētki, nemaz negribas domāt par politiku, nepadarītajiem darbiem, pārgalvīgiem autovadītājiem vai jēgu pārdzērušiem jāņabērniem. Gribas baudīt šo laiku, kad daba ir pašā plaukumā un gaiss smaržo tik vilinoši.
Rīt Līgosvētki, nemaz negribas domāt par politiku, nepadarītajiem darbiem, pārgalvīgiem autovadītājiem vai jēgu pārdzērušiem jāņabērniem. Gribas baudīt šo laiku, kad daba ir pašā plaukumā un gaiss smaržo tik vilinoši.
Vēl pirms pāris dienām paziņu vidū vispopulārākais jautājums bija — ko darīsi svētkos? Un vispopulārākā atbilde — nav vēl izlemts. Ikdienas darbos pat aizmirstas, ka svinamā diena jau klāt. Es nekad Līgosvētkus negribētu pavadīt kādā koncertā, lai arī cik grandiozs tas būtu, vai citā masu pasākumā. Kaitinoša ir arī dīkā sēdēšana pie galda un alus kausu cilāšana. Mans sapnis ir kaut vienus Jāņus nosvinēt ar cilvēkiem, kuri Jāņu dienu sagaida un aizvada latviskās tradīcijās. Varbūt kādreiz šo ieceri arī īstenošu.
Runā, ka Vietalvas pusē šogad uzziedējušas papardes. Aculiecinieks teic, ka šī auga zieds nav tikai mīts, kurš saistīts ar došanos papardēs Līgonaktī. Pat neredzējusi to brīnumu, nevaru neticēt, jo ir taču Līgo! Papardes zieda meklēšana ir tikai viena no saulgriežu svētku tradīcijām, kura ir un būs, lai arī cik pasaule kļūtu moderna.
Par papardēm Līgonaktī atceros kādu gadījumu, kuru stāstīja paziņa. Viņš esot dzirdējis, ka papardes Jāņu naktī uzziedot spilgti. Svētkus vīrietis svinējis kopā ar draugiem meža ielokā netālu no upes. Tonakt viņš gājis garām nelielam krūmu pudurim un redzējis, ka tur patiešām kaut kas spīd. Īsti skaidri acis nav rādījušas, bet spīdējis gan. Nopriecājies jāņabērns, ka laime klāt, un bridis tik krūmājā. Pēc mirkļa viņš jau “lidojis” padziļā bedrē. Tur gan neviena zieda nav bijis… No bedres viņš ilgi nevarējis izkļūt. Beidzot pēdējiem spēkiem ticis līdz bedres malai, aizķerot tuvumā augoša krūma zaru. Garām gājuši citi līgotāji un ieraudzījuši krūmus kustamies. Viņi nodomājuši, ka tur kāds pārītis meklē teiksmaino papardes ziedu, uzsaukuši līksmu “Līgo!” un devušies prom. Nikns par tādu draugu rīcību nelaimīgais līgotājs atkal ievēlies bedrē. Tikai rīta pusē pārējie saklausījuši viņa palīgā saucienu. Pārveidojot sakāmvārdu, var teikt, ka ne viss ir zieds, kas spīd! Kas tur mirdzējis, to viņš vēl šobaltdien nav sapratis un papardēs vairs nebrien pat gada gaišākajā naktī.
