Valliete Artija Zvirbule ir bagāta Jāņamāte — viņas vīrs, dēls un mazdēls ir Jāņi. “Zemgaļu” saimniece ir laba namamāte un, rūpējoties par saviem vīriešiem, Līgovakarā vienmēr galdā ceļ pašceptus pīrāgus un pašas sietu sieru.
Valliete Artija Zvirbule ir bagāta Jāņamāte — viņas vīrs, dēls un mazdēls ir Jāņi. “Zemgaļu” saimniece ir laba namamāte un, rūpējoties par saviem vīriešiem, Līgovakarā vienmēr galdā ceļ pašceptus pīrāgus un pašas sietu sieru.
Mājturības pamatus Artija Zvirbule apguvusi Vecbebru lauksaimniecības skolā, kura savlaik meiteņu apmācībā bija tikpat slavena kā Kaucmindes skola. Tur gūtās zināšanas vallietei vienmēr lieti noderējušas, gan ikdienā rūpējoties par ģimeni, gan klājot svētku galdu.
Tā kā Zvirbuļu dzimtā kādam no vīriešiem Jāņa vārds dots jau ceturtajā paaudzē, svētki svinēti visos laikos. Jānis bija Artijas vīratēvs, arī vīrs, kurš nu jau piecus gadus atdusas Valles kapos, Jāņa vārds dots dēlam un mazdēlam. Artijas kundze atceras: “Padomju laikos, kad Jāņus brīvi svinēt nedrīkstēja, bijušais kolhoza priekšsēdētājs Auniņš Līgovakarā parasti rīkoja apsējību balli. Krūzes līcī vakars sākās ar vietējo pašdarbnieku koncertu, bet pēc tam bija balle, kūrām ugunskurus, dziedājām un dancojām līdz rītam. Līgojām, tikai “zem cita karoga”. Toreiz cilvēki prata svētkus svinēt bez dzeršanas, ālēšanās un kaušanās. Arī tiem laikiem piemita savs gaišums, un cilvēku prātus tik ļoti nenomāca materiālās problēmas.”
Zvirbuļu kuplā dzimta Līgovakarā joprojām pulcējas “Zemgaļos”, lai sveiktu Jāņus, un tad dodas uz balli, kura tradicionāli notiek tajā pašā Krūzes līcī. Vainagus Jāņiem gādā Artijas kundzes draudzene, pensionēta skolotāja Rasma Tenovska no Bārbeles. “Ap māju aug vairāki ozoli, un Rasma kādu veiklāku uzdzen kokā pēc zariem. Tad ķeras pie pīšanas. Vainagus parasti glabājam līdz nākamajiem Jāņiem, kad tos sadedzina ugunskurā,” stāsta “Zemgaļu” saimniece.
Tradicionāli svētku galdā ir Artijas kundzes ceptie pīrāgi un sietais siers. Pārējo cienastu palīdz sagādāt dēli un vedeklas. Pīrāgus cep kādā īpašā vietā. “Zemgaļu” sētā blakus mājai, kur Zvirbuļu ģimene dzīvo tagad, ir vairāk nekā simt gadu veca māja, kura piedzīvojusi divus pasaules karus. Šī senatnes apdvestā ēka dod īpaši labu garšu saimnieces ceptajiem pīrāgiem. Arī sieru gatavo pēc tradicionālas receptes. “Kāds nu kuro gadu iznāk, tāds ir,” piebilst Artija Zvirbule.
Līgovakarā “Zemgaļos” skan Jāņu dziesmas. Dzied gan vecākā, gan jaunākā paaudze. Artijas kundze teic, ka viņas mazbērni ir ļoti muzikāli un uz dziedāšanu nav īpaši mudināmi, vien jokojot piebilst: “Mēs gan paši smejamies, ka tā nav dziedāšana, bet zvirbuļu čivināšana pie ugunskura.
