Jāņunakts ticējums vēsta, ka papardes ziedā var atrast laimi. Un laime ir bērnos.
Jāņunakts ticējums vēsta, ka papardes ziedā var atrast laimi. Un laime ir bērnos. Statistikas dati liecina, ka Lavijā Jāņos un arī deviņus mēnešus pēc šiem svētkiem dzimst vairāk bērnu nekā citos gada mēnešos. Kā ir Aizkraukles rajonā?
Radīšanas laiks
“Jāņi ir auglības laiks un ideāls brīdis bērniņa ieņemšanai. Lielie darbi apdarīti, cilvēki priecīgi un var doties papardes zieda meklējumos,” saka Aizkraukles slimnīcas ginekoloģijas un dzemdību nodaļas vadītāja Ludmila Grīnvalde. “Dabā viss svaigs, daudz saules. Tātad lielāka garantija mātes un bērna veselībai. Tikpat labs laiks jaunas dzīvības radīšanai ir arī rudens, jo vasarā cilvēki atpūtušies, uzņēmuši enerģiju un vitamīnus.”
Ja grūtniecība noris normāli un bērns piedzimst paredzētajā laikā, īstie “Jāņu bērni” ir 15. un 16. martā dzimušie. Pēc statistikas datiem, Latvijā martā dzimst vairāk bērnu nekā citā gada laikā. Piemēram, 2001. gada februārī valstī piedzima 1520 mazuļi, martā — 1776.
Aizkraukles rajonā gan šie skaitļi nav tik pārliecinoši un patlaban nevar apgalvot, ka marts jaundzimušo skaita ziņā ir gada ražīgākais mēnesis — uzskata ginekoloģijas un dzemdību nodaļas vadītāja. “Padomju laikos varbūt šāda tendence bija izteiktāka, tagad dzimstība vispār mazinās. Laikam meži izcirsti, un papardes tajos vairs neaug,” joko Grīnvaldes kundze. “Drīzāk mīlestības laiks ir pavasaris, kad mostas daba, jo vairāk jaundzimušo ir gada beigās un janvārī.”
Šogad martā Aizkraukles slimnīcas dzemdību nodaļā piedzimuši 24 mazuļi, 2004. gadā — 32, 2003. gadā — 29 bērni. Līdzīgs jaundzimušo skaits ir arī citos gada mēnešos.
Mazliet alus nekaitē
Jāņi ir arī jaunas dzīvības pasaulē nākšanas laiks. Vai tieši šajos svētkos vecmātēm ir daudz darba? “Tā gluži nav,” saka Ludmila Grīnvalde. “Kad bērnu dzima vairāk, bija vairāk arī Jāņos dzimušo.” 2003. gadā Aizkraukles dzemdību nodaļā šajos svētkos pieņemtas trīs dzemdības, bet 2002. gadā — nevienas.
Nereti Jāņunakts atmiņas saistītas arī ar izdzertā alus daudzumu. Par to topošās mātes padomu lūgušas ārstei. “Ļoti daudz izdzertā alkohola var kaitēt bērna un māmiņas veselībai, taču mazliet — nē. Tikai izdzertā alus dēļ neviena grūtniecība nav pārtraukta,” saka ārste. “Ja māte bažījas, veicam pārbaudes, un Jāņos izdzertā alus dēļ neviens slims bērniņš nav piedzimis. Tāpēc nevar teikt, ka Jāņos ieņemtie bērni ir slimāki nekā citā laikā ieņemtie. Katru gadu praksē ir kāds smags gadījums, bet tas nav saistīts ar Jāņu svinēšanu.”
Arī pēc Jāņiem pārtraukto grūtniecību skaits nav lielāks nekā citos gada mēnešos, un nevar teikt, ka Jāņunakts daudzām sievietēm beidzas ar neplānotu grūtniecību. “Abortus sievietes pēdējos gados izdara ļoti maz. Pērn jūlijā par to izlēma 14, augustā — 10 sieviešu, un tas nav vairāk kā citā laikā.”
Dzimšanas diena nacionālajos svētkos
Vai “papardēs atrastos” mazuļus un mazulītes parasti sauc par Līgām un Jāņiem? Agrākajos gados tieši vasaras saulgriežu svētkos dzimušie bieži vien tika pie šiem vārdiem. Tas daudzējādā ziņā bija saistīts ar padomju laika aizliegumu šos svētkus svinēt.
Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere atminas gadījumus, kad reģistrēti bērni, kuriem dzimšanas un vārdadiena ir vienā datumā. “Parasti vecākus cenšamies no šādas izvēles atrunāt. Tā viņi bērnam atņem vienus svētkus,” uzskata Olitas kundze.
Lai gan skrīverietim Uldim Dzērvem dzimšanas diena ir Līgovakarā un to parasti svin ģimenes lokā, pēc svētkiem viņš saka: “Svinējām Jāņus!”. Nevis savu dzimšanas dienu.
Uldis Dzērve stāsta, ka vārdu viņam esot izvēlējies vecākais brālis, kuram bijis draugs Uldis. Vārdadiena viņam ir 4. jūlijā. Taču dzimšanas dienā jāsamierinās, ka pirmajā vietā tomēr ir nacionālie svētki Jāņi, nevis viņa jubileja.
“Kāds tur Mārtiņš, kad Jāņi pie durvīm!”
“Tendence vasaras saulgriežos dzimušos bērnus saukt par Līgām un Jāņiem bija 50. — 60. gados,” stāsta Olita Sticere. “Agrāk vecāki uzskatīja, ka bērnam jādod vārds, kurš ir pēc dzimšanas datuma — tad bērns dzīvē daudz sasniegs, piemēram, mans vīrs dzimis pirms Jurģiem un nosaukts par Juri. Kāds mans paziņa dzimis dažas dienas pirms Jāņiem. Kad vecāki atklājuši, ka vēlas dēlu saukt par Mārtiņu, vecāmāte protestējusi: “Kāds tur Mārtiņš, kad Jāņi pie durvīm!”. Tā viņš arī ticis pie Jāņa vārda.”
Padomju gados vecās tradīcijas daudz neievēroja, arī senos latviešu vārdus bērniem deva mazāk. Līgu un Jāņu “bums” atkal atgriezās septiņdesmito gadu vidū un astoņdesmitajos gados. “Tad gan valdīja uzskats — ja dēlu nosauc par Jāni, viņš būs dzērājs,” smaida Olita Sticere. “Tas saistīts ar tolaik notikušajām pretalkoholisma kampaņām un aizsākto anonīmo alkoholiķu kustību. Tātad izauguši piecdesmito gadu Jāņi un jau paspējuši nodzerties! Tas, protams, bija muļķīgs pieņēmums, taču ne reizi vien dzirdēts.”
Pēdējos gados Līgu un Jāņu “bums” pārgājis, un vecāki vēlas, lai viņu bērniem būtu īsta vārdadiena, nevis ar dzimšanas dienu apvienota. Olitas kundze atklāj, ka Līgas un Jāņa vārdu bērniem izvēlas aizvien mazāk. Pērn Aizkraukles novadā vārds Jānis dots tikai vienam puisēnam un arī tikai kā otrais vārds.
Vārds — dzimtas tradīcija
Kāpēc vecāki saviem bērniem izvēlas latviskākos vārdus — Līga un Jānis? Dažkārt izvēli nosaka dzimtas tradīcija, jo latviešiem nav nekas neparasts, ka vienas dzimtas vairākās paaudzēs ir kāds Jānis.
Pirms 31 gada 24. jūnijā dēls piedzima arī Pauļa S. ģimenē. “Tas bija tikai viens no iemesliem, kāpēc dēlu nosaucām par Jāni,” saka Paulis. “Tieši tajā dienā nomira mans tēvs Jānis, tāpēc arī vienīgo dēlu mūsu ģimenē nosaucām viņa vārdā. Viens Jānis aizgāja, otrs atnāca… Tagad mūsu dzimtā ir četri Jāņi, arī manu mazdēlu, kurš piedzima šogad maijā, tā sauc. Vasaras saulgrieži nu mums ir vēl lielāki svētki.”
Nereti Līgas un Jāņa vārda izvēli ģimene pamato arī šādi: “Lai taču pašiem ir sava Līga un Jānis, nebūs svētkos jābrauc ciemos vai jālīgo pie kaimiņiem!”.
