Saeima pieņēma lēmumu pagarināt iespēju priekšlaikus pensionēties vēl trīs gadus — līdz 2008. gada 1. jūlijam. Ko īsti nozīmē šis lēmums un kādas iespējas tas paver iedzīvotājiem?
Saeima pieņēma lēmumu pagarināt iespēju priekšlaikus pensionēties vēl trīs gadus — līdz 2008. gada 1. jūlijam. Ko īsti nozīmē šis lēmums un kādas iespējas tas paver iedzīvotājiem?
Vēl trīs gadus
Valstī noteiktais pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem ir 62 gadi. Sievietes šobrīd gan var pensionēties no 60 gadiem, bet pensionēšanās vecums turpmākajos gados pakāpeniski izlīdzināsies, 2008. gadā sasniedzot 62 gadu robežu. Likums paredzēja, ka līdz 2005. gada 1. jūlijam cilvēki pēc savas vēlēšanās varēja doties pensijā arī ātrāk. Šobrīd šis periods ir pagarināts — vēl trīs gadus sievietes un vīrieši varēs doties pensijā priekšlaikus, tas ir, divus gadus pirms pensiju likumā noteiktā vecuma sasniegšanas (vīrieši ne ātrāk kā 60 gadu vecumā), ja viņu darbastāžs nebūs mazāks par 30 gadiem.
Pirms lēmuma pieņemšanas sabiedrībā bija aktīvas diskusijas par to, vai šādu iespēju tiešām nepieciešams saglabāt ilgāk kā līdz šīgada jūlijam. Lai apzinātu cilvēku viedokli, es tikos un runāju ar iedzīvotājiem visā Latvijā. Pašu pensionāru attieksme nav viennozīmīga, jo priekšlaikus pensionēšanās nozīmē arī risku, par kuru šodien vēlos jūs informēt.
Aizejot ātrāk, saņem mazāk
Liela daļa cilvēku atzīst, ka daudz labprātāk strādātu ilgāk, lai uzkrātu lielāku pensiju un pavadītu laiku darba kolektīvā. Priekšlaikus pensionēšanās rada lielāku risku saņemt zemāku pensiju, jo tās apmērs ir atkarīgs gan no sociāli apdrošināto iemaksu apjoma (pensiju kapitāla), gan no vecuma, kad cilvēks izvēlējies aiziet pensijā.
Vecuma pensijas apmērs ir lielāks tad, ja cilvēks pensiju pieprasa pensionēšanās vecumā vai vēlāk, nekā tad, ja pensiju pieprasa priekšlaikus. To uzskatāmi apliecina skaitļi — 2004. gadā vidējais vecuma pensijas apmērs, ja cilvēks to pieprasīja īstajā pensionēšanās vecumā, bija vairāk nekā 83 lati, bet, ja priekšlaikus, nepilni 62 lati.
Pieaug interese par karjeras izvēli
Visiem ir izdevīgāk, ja cilvēki strādātu pēc iespējas ilgāk un vienlaikus uzkrātu savu pensijas kapitālu. Pašvaldībām būtu vairāk nodokļu maksātāju, uzlabotos nodarbinātības situācija valstī. Pirmspensijas vecuma cilvēku vēlmi strādāt apliecina arī viņu pieaugošā interese par karjeras izvēles jautājumiem, kura pēdējā gada laikā ir divtik palielinājusies. Gandrīz 400 cilvēku pirmspensijas vecumā 2004. gadā vēlējušies noskaidrot sev piemērotāko profesiju un nepieciešamās papildu prasmes un zināšanas, lai veiksmīgi atrastu darbu un turpinātu strādāt.
Jau šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) palīdz cilvēkiem būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem iespējams saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēties, uzlabot esošo kvalifikāciju un strādāt īpaši izveidotajās subsidētajās darba vietās.
Lēmums jāpieņem pašam
Laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam Labklājības ministrija plāno no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībai novirzīt 22,5 miljonus latu. Tādēļ aicinu ikvienu vērsties NVA reģionālajās filiālēs, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas atrast darbu vai mainīt nodarbošanos pret piemērotāku.
Valsts cilvēkiem šobrīd piedāvā iespēju izvēlēties — turpināt strādāt, uzkrājot lielāku pensiju, vai arī priekšlaikus doties atpūtā. Lēmums katram jāpieņem pašam.
