Saistībā ar plānoto Vidusdaugavas reģiona atkritumu poligona būvniecību Aizkrauklē ieradās vides ministrs Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Aizkraukles novada domes pārstāvjiem, ministrs mēģināja pārliecināt aizkraukliešus iesaistīties šajā projektā.
Saistībā ar plānoto Vidusdaugavas reģiona atkritumu poligona būvniecību Aizkrauklē ieradās vides ministrs Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Aizkraukles novada domes pārstāvjiem, ministrs mēģināja pārliecināt aizkraukliešus iesaistīties šajā projektā.
Tikšanās iniciatore bija Vides ministrija, tajā piedalījās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, izpilddirektors Einārs Zēbergs, novada attīstības padomes pārstāvji Arvis Voicehovičs, Ingūna Kronberga un pašvaldības darbinieki.
Attur daudzās neskaidrības
Aizkraukles novada domnieku galvenais pretarguments līdzdalībai Vidusdaugavas reģiona atkritumu poligona projektā ir daudzās neskaidrības, īpaši finansējumā.
— Uztrauc galvenokārt finansiālais aspekts, nav skaidrības par vietas izvēli, nedrošs šķiet arī sadarbības līgums par piedalīšanos poligona izveidē. Pētot citu poligonu darbību, esam pārsteigti, ka dibinātāji dažviet nav apmierināti ar notiekošo un vēlas no organizācijas izstāties. Piemēram, Līvānu dome — vienreiz iestājās Daugavpils poligona apsaimniekotāju organizācijā, tad izstājās, pēc tam atkal iestājās, nu no jauna domā izstāties un pievienoties Vidusdaugavas poligona projektam. Pamatproblēma ir finansējuma garantijas, nav arī skaidrs, kādēļ citus poligonus finansēja valsts, bet te to prasa no pašvaldībām, — tā Vilnis Plūme.
Vides ministrs Raimonds Vējonis norāda, ka pašvaldību līdzfinansējums vajadzīgs arī citos poligonos: — Vienīgais valsts finansētais poligons ir SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) Valmierā, pēc valsts investīciju programmas būvētais pirmais atkritumu poligons valstī. Nevienā citā poligonā valsts nauda nav ieguldīta, bet piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi ar pašvaldības finansējumu vai garantijām. Poligoni ir jābūvē! Jo 2009. gadā visas mazās izgāztuves jāslēdz, arī Aizkraukles rajonā. Tas notiks pat tad, ja te nebūs poligona. Ko tad darīsiet? Valstij nav jārisina atkritumu apsaimniekošanas problēma, tas jādara pašvaldībām. Valsts radusi iespēju piesaistīt Eiropas naudu, apzinoties, ka pašvaldībām nepietiek finansējuma. Vidusdaugavas un Piejūras reģiona projekti palikuši pēdējie, un vēl tikai šogad tos var sākt par Eiropas Savienības naudu līdz 75 procentiem no kopējās summas. Nākamajā finansēšanas periodā Eiropas Savienības naudas atkritumu saimniecībām vairs nebūs. Arī valsts naudas atkritumu poligonam nebūs.
Vilnis Plūme: — Varbūt valsts varētu būt galvotāja?
Raimonds Vējonis: — Pašvaldības pašas cenšas tikt galā, maksājot savu naudu, ņemot kredītu vai to galvojot. Pat nabadzīgās Latgales pašvaldības tā dara. Valsts savu galvojumu nedod. Pagājušajā gadā tādu paredzējām Malienas poligona celtniecībai, diemžēl Finanšu ministrijas atbilde bija noraidoša.
Vilnis Plūme: — Bet ja pašvaldībai nav naudas un arī kredītresursu?
Raimonds Vējonis: — Vidusdaugavas atkritumu poligonā, pēc konsultantu aprēķiniem, ir ap 800 tūkstošiem latu liels nenosegts finansējums, jo vairākām pašvaldībām kredītresursu nav. Bet tas nenozīmē, ka šīs pašvaldības paliks ārpus projekta tikai tādēļ, ka nav līdzekļu. Šo jautājumu var risināt. Galu galā ir īpašumi, pats poligons, tā ēkas un zeme ir vērtība, kas var būt kredītnodrošinājums. Šobrīd galvenais ir projektu sākt.
Labāko variantu izgāž
Vilnis Plūme lēš, ka poligons varbūt vispār nav vajadzīgs. Vai par šādu varbūtību ir domāts?
Raimonds Vējonis: — Protams, izskatīts arī šāds variants. Aprēķini rāda, ka poligons ir izdevīgāks iedzīvotājiem, jo tajā tarifi jebkurā gadījumā būs zemāki nekā mazajās izgāztuvēs, kur lieli līdzekļi būtu jāiegulda to modernizēšanā. Turklāt poligons ir ilglaicīgs risinājums.
No Aizkraukles novada domes dažādās darba grupās par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem piedalījās Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs. Viņš apmeklēja arī esošos poligonus un secināja, ka poligons ne vienmēr ir labākais risinājums:
— Attur ZAAO negatīvais piemērs — būvēja par valsts naudu, bet nu tarifi tik lieli, ka pašvaldības viena pēc otras gatavojas meklēt citas atkritumu glabāšanas iespējas. Taču Vidusdaugavas poligonā tarifus prognozē zemākus, kaut būvēs par kredītnaudu. Mums tas šķiet aizdomīgi, vai pēc tam tarifi strauji nepieaugs.
Raimonds Vējonis: — Ziemeļvidzemes poligons diemžēl ir slikts piemērs, un mani pārsteidz, kā degradēta labā ideja par atkritumu poligoniem. Simtprocentīgi visu izdarīja par valsts naudu, pat automašīnas nopirka, bet rezultātā ZAAO nevar “savilkt kopā galus”. No pirmā labā projekta šis pārvērties vissliktākajā. Dibinātāju vien ir 81, tāpēc nevienu lēmumu nevar normāli pieņemt. Tur ir milzīga administratīvā ēka, lielas algas. Salīdzinājumam Ventspilī un Liepājā, kur poligonu būvēja par pašvaldību ņemto un galvoto kredītu, tarifi ir krietni zemāki, un tur nav problēmu. Jo Liepājā un Ventspilī nav tik lieli štati, tik liela administratīvā ēka un tik milzīgas algas kā ZAAO, jo tur domā un rēķina, kā uzņēmumu labāk apsaimniekot.
Var izvēlēties izdevīgāko
Neizpratni rada arī lielā steiga, pat ministrs speciāli brauc, lai pierunātu aizkraukliešus piedalīties poligona projektā.
— Mums nepatīk, ka viss notiek ātrā tempā un projekts tiek uzspiests, — norāda Vilnis Plūme.
— Eiropas Savienības nauda iegūstama tikai līdz 2006. gada pavasarim, tādēļ tāda steiga. Ja visdrīzākajā laikā projektu nesāksim, paliksim bez Eiropas Savienības finansējuma, — steigu pamato ministrs.
Savukārt Aizkraukles novada domes attīstības padomes vadītājs uzņēmējs Arvis Voicehovičs bilst, ka neviens nevar uzspiest izvēlēties pakalpojuma sniedzēju:
— Mēs taču varam izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš šķiros mūsu atkritumus, jo tas taču ir pelnošs bizness. Interese par atkritumu tirgu ir, piesakās pat ārvalstu kompānijas. Un tā būs šķirotāja problēma, kur atkritumus likt. Mūsu uzdevums ir tos atdot šķirotājam ar mums visizdevīgākajiem noteikumiem. Tā kā šajā sfērā ir konkurence, varēsim izvēlēties sev izdevīgāko.
Raimonds Vējonis: — Labi, jūs tā izdarīsiet, un poligona nebūs. Firma vāks jūsu atkritumus, bet par kādu cenu? Protams, šobrīd sola “debesmannu”, zinot, ka te paredzēts poligons. Taču patiesībā transporta izdevumi pieaug, arī atkritumu poligonu tarifi uz vietas nestāvēs, un pienāks brīdis, kad firma jums prasīs augstu maksu. Ko tad darīsiet? Būsiet spiesti maksāt, jo pašiem poligona nebūs. Tad visu noteiks firma. Un neviens vietējais uzņēmums nespēs izdzīvot, tikai vācot un vadājot atkritumus. Aizkrauklei nav tik milzīgs atkritumu apjoms, kas ļautu pelnīt, tos šķirojot. Pie tam neviens, kurš izmanto šķirotos atkritumus otrreizējai pārstrādei, par tiem daudz nemaksā. Tātad vienīgā iespēja pelnīt pārvadātājam ir ar tarifiem. Ja pašvaldībai tarifs nepatiks, lauzīs līgumu un meklēs citu uzņēmēju. Bet cik ilgi? Atkal augs tarifi, un atkal būs problēmas. Grūti pateikt, vai pašvaldībai galu galā būs izdevīgāk vest atkritumus uz citiem poligoniem. Aprēķini rāda, ka tas nav izdevīgi, ieguvēji ir tie, kuriem ir savs poligons.
Tarifus noteiks paši
Einārs Zēbergs: — Esam ieguvuši daudz pretrunīgas informācijas, un par poligona projektu nav pārliecības. Cenšamies iegūt maksimālu labumu iedzīvotājiem, bet neesam pārliecināti, ka tāds būs.
Raimonds Vējonis: — Protams, galvenais ir iedzīvotāju intereses. Aizbrauciet uz Liepājas poligonu, tam ņemts kredīts Pasaules bankā, un šodien redzam, ka poligons darbojas sekmīgi ar pieņemamiem tarifiem.
Vilnis Plūme: — Kā tarifus, jūsuprāt, ietekmēs vieta, kur poligons būs?
Raimonds Vējonis: — Tas būs jūsu, poligona īpašnieku, ziņā. Akcionāri noteiks tarifus, un sabiedrisko pakalpojumu regulators tos apstiprinās. Kā paši izlemsiet, tā būs. Visos jau esošajos poligonos ir vienoti tarifi, neatkarīgi no pašvaldības attāluma līdz poligonam. Tarifi jebkurā gadījumā palielināsies, būs jāatdod kredīts. Bet pat tad, ja projektu nerealizēs, tarifi palielināsies — prasības izgāztuvēm ir augstas, mazās pēc slēgšanas līdz 2012. gadam jārekultivē, pēc tam jānodrošina vides uzraudzība. Šobrīd to paredz darīt saistībā ar poligona būvi, vēlāk pašvaldībām pašām par to jādomā.
Jaunajām stingrākas prasības
Vilnis Plūme: — Vai tomēr Latvija nav pārcentusies? Vācijā, piemēram, joprojām darbojas arī mazās izgāztuves.
Raimonds Vējonis: — Tāda ir Eiropas Savienības prasība — sakārtot atkritumu saimniecību. Vecajām Eiropas Savienības valstīm šādas prasības nebija, bija tikai solījumi, kuri ne visur izpildīti. Tādēļ jaunajām dalībvalstīm prasības stingrākas. Ja 2009. gadā nebūs atkritumu poligonu, būs jāmaksā sodanauda.
Vilnis Plūme: — Jūs mēģināt pārliecināt, ka mums jāstājas šajā sabiedrībā un jāveido poligons. Bet kādi ir argumenti?
Raimonds Vējonis: — Esošo poligonu pozitīvā pieredze rāda, ka tarifi ir pietiekami zemi, lai iedzīvotāji spētu samaksāt. Turklāt tarifus regulē pati pašvaldība, būdama šajā organizācijā. Eiropas Savienība mums dod naudu, kura citādi būtu jāmeklē pašiem. Nauda tiek dota, bet mēs vēl šaubāmies un domājam — ņemt to vai neņemt.
***
Tikšanās laikā vides ministrs aizkraukliešus par poligona projektu tomēr nepārliecināja. Taču Aizkraukles novada domes lēmums ir nepieciešams, tādēļ šodien novada domnieki tiekas ārkārtas sēdē, lai izlemtu — piedalīties vai nepiedalīties Vidusdaugavas reģiona atkritumu poligona projektā. Pārējās Aizkraukles rajona vietējās pašvaldības to jau izlēmušas, pilnvarojot Aizkraukles rajona padomi pārstāvēt tās organizācijas dibināšanā. Palikušas tikai divas pašvaldības — Pļaviņu, kura nolēma darboties projektā atsevišķi, un Aizkraukles, kur galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
