Gaida Putinu, slēpjoties aiz žēlsirdības

Būt antivakserei kovida laikā. Iestāties pret leģionāru piemiņas dienu 16. martā, bet svinēt 9. maiju kā Uzvaras dienu. Būt pret seksuālajam minoritātēm un izsmiet Eirovīziju. Salīdzināt Padomju laika Latviju ar šodienas, kas, Krievijas propagandas vārdiem runājot, ir “neizdevusies valsts”. Ielikt savā profilā sevi ar Krimas simbolu “Bezdelīgu ligzdu” fonā un pielipināt bildei trikoloru — balt—zil—sarkano. Tādā veidā pasakot, ka Krima pieder Putinam. Tajā pašā laikā aizrauties ar mākslu, mīlēt dzīvniekus, censties palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Ko vēl varētu gribēt šāds cilvēks, kā latgaliete Anna Afanasjeva?

Nav jābūt mediju ekspertam, lai izsecinātu, kura no vairākām platformā “Facebook” esošajām Annām Afanasjevām, visticamāk, ir īstā. To, ka tā varētu būt tā pati Anna, rāda gan tālāk minētās iniciatīvas reklamēšana, gan manas iepriekš uzskaitītās aktivitātes.

Latvija sevi pozicionē kā demokrātisku valsti. Tā balstās uz principiem, kas nodrošina cilvēku brīvību, tiesības un līdzdalību valsts pārvaldē. Latvijā katram pilsonim ir tiesības izteikt savu viedokli. Un tomēr… Tagad Anna, tā teikt, pārcēlusies nākamajā līmenī. No savas personīgās attieksmes paušanas uz visas valsts iedzīvotāju domu ietekmēšanu. Anna platformā “Mana balss” izveidojusi akciju, kurā aicina parakstīties pret izstāšanos no Otavas konvencijas. Līdz šim saistībā ar dalību konvencijā Latvijā aizliegts ražot, uzglabāt un izmantot kājnieku mīnas. Kā viņa pamato savu ideju? “Tā mēs nodrošināsim, ka Latvijas zemes daļa — austrumu pierobeža — netiek mīnēta un padarīta nedroša turpmāk pārskatāmā nākotnē.” Citiem vārdiem sakot, kara gadījumā centīsimies neatturēt Krievijas karaspēka virzību Latvijā. Pasvītrojot savu mīlestību pret dzīvniekiem, viņa savā uzsaukumā iekļāvusi arī “jo, mīnējot laukus un mežus, tiktu apdraudēta iedzīvotāju drošība un arī savvaļas dzīvnieki.”

“Izķeriet laikus tos gaidītājus,’’ mums saka ukraiņi, mācoties no savas pieredzes. Ar ‘‘gaidītājiem’’ domāti Putina kāju bučotāji Latvijā un Ukrainā. Annas iniciatīvu parakstījuši 2454 pilsoņi. Visticamāk, tādi paši ‘‘gaidītāji’’. Parakstu vākšana sākusies 24. janvārī un, visticamāk, desmit tūkstošus ‘‘piekrītu”, nekad neizdosies savākt. Pieļauju, ka vēlākais līdz aprīļa beigām likums par izstāšanos no konvencijas būs apstiprināts Saeimā.

Anna ir spilgts piemērs tādam kā “selektīvajam patriotismam” — iespējams, mīl valsti, kurā dzīvo, bet neuzticas tās virzienam. Ciena brīvību, bet tikai tik ilgi, kamēr tā sakrīt ar viņas vērtībām. Prasa vārda brīvību sev, bet noliedz tās pilno spektru citiem. Un šajā ziņā viņa nav viena — tādu cilvēku Latvijā netrūkst.