Izsūtīšana Latvijā tāpat kā Lietuvā un Igaunijā sākās 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju un bija 1941. gada plašās deportācijas akcijas sastāvdaļa.
Izsūtīšana Latvijā tāpat kā Lietuvā un Igaunijā sākās 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju un bija 1941. gada plašās deportācijas akcijas sastāvdaļa. Rietumukrainā iedzīvotāju deportēšana notika 22. maijā, Moldovā — naktī no 12. uz 13. jūniju, bet Rietumbaltkrievijā — naktī no 19. uz 20. jūniju. Tā bija ceturtā masu izvešanas operācija no teritorijām, kas tika pievienotas PSRS pēc Otrā pasaules kara sākuma.
No Kuldīgas apriņķa izsūtītā sieviete atminas: “Un tā arī sākās mūsu ceļš. Golgātas ceļš….Vagonos mūs sadalīja: vīri vienos vagonos, mēs — citos. Es uzrāpos augšā, jo tur bija mazs lodziņš un vairāk gaisa. Cilvēkus veda un veda. Mēs izbraucām no Skrundas, bet jau Jelgavā nākamajā dienā mūsu vīru vagonu nebija. Tas ļoti mūs satrauca. Braucām un raudājām un, protams, lūdzām un ticējām Dievam. Vilciens gāja kā apreibis, te reizēm mūs uzgrūda citu citai virsū. Dažs novēlās no augšas. Es vareni turējos, bet, kad bijām Urāliem pāri — mūs pie Sverdlovskas izlaida ārā —, es noģību, kaut arī gaiss tur bija labs. Braucām tālāk. Sākās slimības… Tad bija viens liels lauks, kur vilciens apstājās un mums atvēra durvis. Visi, kas varēja, saskrēja zem vagoniem un nemaz neuztraucās, ka blakus ir kāds ar bārdu.
Sākās dizentērija, ko ļoti slēpa, lai ģimenes paliktu kopā. Braucām atkal, tuvojās Kanska. Man no tās kratīšanās sāka sāpēt mugura. Tikai izturēt! Līdz pabraucām garām Krasnojarskai, un pēc kādām astoņām stundām lika izkāpt. Tad mēs kratījāmies 25 km pa stepi.”
PSRS Valsts drošības komisariāta instrukcijā “Par operācijas veikšanas kārtību, lai no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izsūtītu pretpadomju elementus” teikts, ka “operācijas dienā iekraušanas punkta priekšnieks kopā ar ešelona priekšnieku un Iekšlietu tautas komisariāta konvoja karaspēka priekšnieku pārbauda, kā iedalītie dzelzceļa vagoni ir nodrošināti ar visu nepieciešamo (nārām, klozetpodiem, lukturiem, restēm u. c.), un norunā ar ešelonu priekšnieku par izsūtāmo pieņemšanas kārtību. Izsūtāmos vagonā iekrauj pa ģimenēm, sadalīt ģimenes aizliegts (izņemot arestam paredzētos ģimenes galvas). Ir jāaprēķina, lai vagonā būtu līdz 25 cilvēkiem. Pēc tam, kad vagons piepildīts ar nepieciešamo ģimeņu daudzumu, tas tiek aiztaisīts”.
1941. gada 14. jūnijā izsūtītie galvenokārt tika nometināti Krasnojarskas novada Abanas, Ačinskas, Bogotolas, Bogučanu Dzeržinskas, Irbeiskas, Kanskas, Kozuļkas, Partizanskas, Tasejevas un citos rajonos, bet Novosibirskas apgabalā — Kargasokas, Parabeļas, kā arī citos rajonos (1944. gada 13. augustā šie Novosibirskas apgabala rajoni tika iekļauti jaunizveidotajā Tomskas apgabalā).
(Saīsināti no “Latvijas Avīzes”)
