Agitas Grīnvaldes rakstam “ Paradīzes dārzs tiem, kuri dzīvojuši ellē”.
Agitas Grīnvaldes rakstam ” Paradīzes dārzs tiem, kuri dzīvojuši ellē”:
“Domāju, ka tas funktieris ir tur, lai lēti atpirktu to pussalas daļu, kas ir privātīpašums, jo pagasta pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības. Un kurš tad normāls cilvēks gribēs būvēt vasarnīcu vai taisīt atpūtas bāzi vietā, kur blakus būs Latvijā lielākais piemiņas memoriāls un cilvēki nāks sērot, pieminēt un apraudāties? Loģiski, ka neviens. Un, ja tas tā arī būs, tad cepuri nost pagasta radošās domas priekšā…” Aizkraukle
Induļa Burkas komentāram “Melo, acīs skatīdamies”:
“ES nav vainīga pie mūsu nabadzības, bet gan mūsu pašu drausmīgā zagšanas kāre, mantrausība un pirmo lielo aktīvistu postīšanas un visa graušanas kāre, ar ko paši, apmānot muļķa tautu, palika bagāti. Kamēr tauta klausījās, muti paplētusi, viņu runās, tikmēr šie zaga uz nebēdu. It kā viņi taisītos dzīvot tūkstošiem gadu. Dieva priekšā visi būs vienādi. Gan jau katrs saņems pēc nopelniem. Mēsli uzpeldēja virspusē un tā arī peldēs, kamēr vētra tos nesadzīs kādā krūmmalā. Tā pati elite visu laiku cīnās kā izsalkuši lopi pie siles, kurš dabūs lielāko kumosu. Tauta vajadzīga tikai uz vēlēšanām. Pēc tam tās vairs nav. Nav mums izteikta līdera, un tur neko nevar darīt. Tādi nepiedzimst katrā tautā.” Koknesiete
