Lai saprastu, ar ko Latvija nopelna Eiropā straujāko ekonomikas izaugsmi un vai tā ko “iebērs” arī iedzīvotāju maciņos nākamajos gados, ir vērts ielūkoties statistikā.
Lai saprastu, ar ko Latvija nopelna Eiropā straujāko ekonomikas izaugsmi un vai tā ko “iebērs” arī iedzīvotāju maciņos nākamajos gados, ir vērts ielūkoties statistikā.
Šīgada pirmā ceturkšņa skaitļi apliecina ekonomikas izaugsmes turpinājumu, gan ne tik strauju kā pērn. Pašlaik kopējos rādītājus paaugstina strauji kāpjošais mazumtirdzniecības un citu pakalpojumu nozaru apgrozījums, kā arī būvniecība un transports — nozares, kuras saistītas nevis ar eksportu, bet ar iekšzemes pieprasījumu. Apstrādes rūpniecībā situācija pirmajā ceturksnī ir pat pasliktinājusies, to ietekmēja janvāra vētra. Diemžēl ražošanā, kas var nodrošināt sabiedrības labklājību nākotnē, kopumā redzama bremzējoša gaita. Pašlaik ekonomiku visvairāk stimulē iekšzemes pieprasījums: nekustamā īpašuma un dažādu preču iegāde, ar to saistītā straujā kreditēšanas attīstība.
Labāk ražot makšķeres nekā pirkt zivis
Kas šobrīd notiek kredītu jomā? Pirmajā ceturksnī izsniegto aizņēmumu gada pieauguma temps turas 50% līmenī. Tā nav ne laba, ne slikta ziņa, jo svarīgi ir, kādiem mērķiem aizdevumus izmanto. Vislielākais gada pieaugums (74%) ir kredītiem mājsaimniecībām, bet aizdevumi uzņēmumiem gada laikā auguši uz pusi lēnāk — par 39%. Hipotēku (aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu) kredīti februārī un martā pieauga par 99 miljoniem latu, tajā skaitā kredītiem mājokļa iegādei palielinoties par 81 miljonu latu. Būtiski auguši arī patēriņa kredīti. Šo kraso kāpumu veicināja banku cīņa par jauniem klientiem, piedāvājot arvien labākus nosacījumus.
Ekonomikas teorija un arī citu valstu pieredze liecina, ka straujš patēriņa kredītu pieaugums diemžēl neveicina iedzīvotāju labklājību, tikai ļauj vairāk patērēt šodien uz nākotnes rēķina. Tas ir kā līdzībā par makšķeri un zivi — labāk būtu izgatavot jaunas makšķeres, nevis tirgot zivis. Patēriņa kredīti mazina valsts tautsaimniecības tālāku izaugsmi, noved pie darbaspēka trūkuma un pārmērīga cenu kāpuma, veicina valsts konta deficītu. Valsts konta deficīts veidojas tad, ja valstī ieved vairāk preču nekā eksportē. Un Latvijā lielāko daļu patēriņa preču ieved. Lai panāktu strauju un noturīgu valsts izaugsmi, kam sekotu labklājības pieaugums, līdz ar iekšzemes pieprasījumu jāattīsta arī uz eksportu orientētās jomas.
Baltijā tendences ir līdzīgas
Pirmajā ceturksnī no izsniegto kredītu kopējā daudzuma apmēram 19% ņemti nekustamajiem īpašumiem, 17% — tirdzniecībai, 16% — finanšu starpniecībai, 14% — apstrādes rūpniecībai. Eksperti apliecina, ka darījumus nekustamo īpašumu sektorā riskantākus dara tas, ka daži objekti ir stipri pārvērtēti un pēc laika to cenas var mazināties. Tas sarežģīs tālāko tirgus attīstību, kā arī iespējas atdot aizņemto.
Salīdzinot ar tendencēm mūsu kaimiņvalstīs, situācija Baltijā nekustamo īpašumu jomā pērn bija apmēram līdzīga: finanšu starpniecībā Latvija un Lietuva izmantoja attiecīgi 16% un 14% no kopējā izsniegto kredītu daudzuma, toties Igaunija — 44%. Tirdzniecībā vismazāk jaunu aizņēmumu izmantojuši Igaunijā — 8%, bet Latvijā un Lietuvā — 18% un 21%.
Ne nekustamā īpašuma nozare, ne tirdzniecība nav ražojošas sfēras, tāpēc no valsts ekonomiskās stabilitātes viedokļa Centrālā banka, protams, vēlētos, lai Latvijā straujāk augtu rūpniecības kreditēšana. Tas arī būs pamats noturīgam dzīves līmeņa kāpumam.
