Kurzemes un Vidzemes mežā priežu audzēm uzbrūk rūsganās zāģlapsenes kāpuri. Aizkraukles rajona mežā šī kukaiņa masveida izplatība vēl nav konstatēta.
Kurzemes un Vidzemes mežā priežu audzēm uzbrūk rūsganās zāģlapsenes kāpuri. Aizkraukles rajona mežā šī kukaiņa masveida izplatība vēl nav konstatēta.
Aizkraukles virsmežniecības inženiere Ingrīda Berga skaidro, ka pagaidām rūsganās zāģlapsenes masveida savairošanās nav konstatēta. Tomēr vairākās vietās priežu audzes izskatās neveselas, un jāmeklē šīs parādības cēloņi.
Priežu rūsganās zāģlapsenes ēdelīgie kāpuri spēj nograuzt skujas priežu audzēs, rezultātā daļa audžu vai atsevišķi koki iet bojā. Zāģlapsenes kāpuri iznīcina tikai vecās, iepriekšējo gadu skujas, bet jaunās neaiztiek, tādēļ kaitēkļu skartās audzes bojā neiet. Audžu bojāeju izraisa atkārtota skuju nograušana.
Zāģlapsenes ir veiksmīgi pārziemojušas, un šobrīd kāpuru attīstība rit pilnā sparā. Ventspils rajona Ziru pagastā pat izsludināta ārkārtas situācija kaitēkļu savairošanās dēļ.
Lai izvairītos no audžu bojāejas, ja priežu rūsganā zāģlapsene savairojusies masveidā un kāpuru blīvums ir liels, visefektīvāk būtu lietot kādu intensīvāku kaitēkļu apkarošanas metodi, jo mehāniski tos iznīcināt ir ļoti sarežģīti.
Ja netiks ierobežota zāģlapsenes kāpuru attīstība, rijīgie kāpuri savu posta darbu var turpināt līdz jūlija beigām. Speciālisti lēš, ka situācija jau ir tik nopietna, ka Ventspils pusē būs jāsāk teritorijas miglošana. Diemžēl miglojot iet bojā citas dzīvās radības Kukaiņu masveida vairošanos veicinājusi nevis cilvēku darbība, bet daudzu citu apstākļu sakritība — vairākas siltas ziemas pēc kārtas un ilgie lietainie pavasari.
