Tā jau ir pierasts — kad brauc viesi, viņus cenšamies uzņemt sakoptā mājā. Lapas kokiem gan vairs nekrāsojam, kā esot bijis padomju laikā, bet rosāmies itin aktīvi.
Tā jau ir pierasts — kad brauc viesi, viņus cenšamies uzņemt sakoptā mājā. Lapas kokiem gan vairs nekrāsojam, kā esot bijis padomju laikā, bet rosāmies itin aktīvi. Esam pieraduši arī pie tā, ka daudzas lietas pie mums notiek kā stihiskas nelaimes — parasti tās ir gadalaiku maiņas. Nule kļuvis zināms, ka stihiska nelaime ir arī gaidāmie IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Galvenajā pasākuma vietā — Mežaparka Lielajā estrādē viss iet “pa galvu pa kaklu” — it kā tikko būtu paziņots, ka jūnija beigās te notiks svētki. Estrādes ēkas fasādes krāsošanai netraucē ne lietavas, ne saule — ka tik kaut kas kaut kā būtu “uzprišināts”.
Zinoši vīri ir apstiprinājuši, ka Mežaparka estrāde ir bīstamā tehniskā stāvoklī, tāpēc svētku dalībnieki uz skatuves nedrīkstēs vienlaikus dinamiski lēkāt un veikt citas ritmiskas kustības.
Varbūt vajadzēja noteikt arī, cik kilogramu smagi bērni varēs atrasties uz skatuves. Kam svars lielāks, tiem nepiešķirt pusdienas.
Vēl jau nav zināms, vai vispār bērniem vajadzētu dot ēst, jo citādi viņiem varētu rasties vēlme apmeklēt arī tualetes. Rīgas domes Kultūras pārvaldes pasākumu tehniskais koordinators Aldis Žukauskis uzskata, ka estrādes teritorijā esošās tualetes nav izmantojamas un svētku laikā tās būšot jāslēdz.
— Vai arī pēc pāris gadiem būs svētki estrādē? Uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt, bet ar “uzprišināšanu” vien estrādi saglābt nevarēs. Tagadējā rosība liecina, ka viss notiek kā pasakā — kad slinkā tautumeita gaida precinieku, izslauka tikai istabas vidu.
