Māksla no ūdens pilieniem Brauciena laikā vienu no neaizmirstamākajiem iespaidiem sagādāja Koņeprūšu stalaktītu alu apmeklējums, kuras ir vienas no lielākajām Čehijā.
Māksla no ūdens pilieniem
Brauciena laikā vienu no neaizmirstamākajiem iespaidiem sagādāja Koņeprūšu stalaktītu alu apmeklējums, kuras ir vienas no lielākajām Čehijā. Alas ir trijos stāvos un stiepjas vairāk nekā divu kilometru garumā. To dziļums — ap 70 metru. Stalaktītu alas nav cilvēka roku darbs — pazemes labirintus, sūcoties cauri iežiem un nesot sev līdzi sīkās minerālu daliņas, izveidojuši ūdens pilieni. Alu sistēmu ūdens te izveidojis jau paleozoja ēras laikā. Savulaik alā atrastas pirmatnējā cilvēka atliekas un viņa darbarīki. 15. gadsimtā te bija nelegālā naudas kaltuve. Alas tūristu apskatei atklātas pirms vairāk nekā 40 gadiem. Šķiet, tajās darbojies savdabīgs tēlnieks, kurš, strādājot vairākus gadu tūkstošus, radījis neaizmirstamus tēlus. Te ir gan “Ērģeles”, gan “Gulbis”, gan sastindzis “Ūdenskritums”.
Uzvar nauda
Alu apmeklētājiem gide lasīja mūsdienu ticējumus. Piemēram, ja kādam vīrietim alā uz galvas uzpil ūdens lāse, viņu krāpj sieva. Ne viens vien stiprā dzimuma pārstāvis no alas izgāja ar aizdomu pilnu skatienu, kurš bija veltīts sievai — alu apskates laikā viņiem uz galvas bija uzpilējis ūdens. Te liktenim varēja izlūgties arī mīlestību vai naudu — ar monētu bija jātrāpa vienā no diviem šķīvjiem, kas bija aizslēpušies aiz stalaktītiem. Tikai viena no tūristēm pēc intensīviem “treniņiem” tajā trāpīja, taču nejutās apmierināta — kārotās mīlestības monēta ieripoja naudas šķīvī, bet tās jau viņai esot pietiekami.
Blakus Koņeprūšu stalaktītu alām ir karjers, kurā regulāri spridzina. Baidoties no alu sabrukšanas, vairākkārt ierosināts to slēgt, taču pagaidām bez panākumiem. — Līdz šim uzvarējusi nauda, — skumji rezumē mūsu gide.
Alus — nacionālais dzēriens
Čehija un alus — tās ir divas viena no otras nešķiramas lietas. Čehu uzticību alum apliecina arī uzraksts uz vecākā Prāgas alus kroga: ” Kolumbs vēl nebija atklājis Ameriku, bet mēs jau te dzērām alu.” Čehus uzskata par lielākajiem alus dzērējiem, viņi apsteidz vāciešus un britus, kuri arī ir vieni no dūšīgākajiem alus kausu cilātājiem. Taču Čehijā alus ir lētāks nekā citviet. Viena no iecienītākajām alus šķirnēm ir “Pilsner Urquell”, kas ir viena no senākajām Čehijā. Pasaulē pirmo “Pilsner” tipa alu brūvēja Pilzenes pilsētā, ap 100 kilometru no Prāgas. Čehi lepojas arī ar “Budweiser” alu, kuru brūvē Dienvidbohēmijas pilsētā Česki Budejovicē. Statistika vēsta, ka Čehijā, rēķinot uz vienu cilvēku, pērn izdzerts 160 litru alus (dažos datos — 174 litri), turpretī Latvijā — 61 litrs.
Pa ceļam uz Karlovi Variem piestājām pie Krušovicas alus darītavas kioska, kurā iegādājāmies, kā vēstīts reklāmas prospektā, pašu garšīgāko populārāko čehu alus šķirni, kura gatavota alusdarītavā, kas izveidota jau Rūdolfa II laikā. Suvenīriepakojumā dažādu šķirņu alu iegādājās gandrīz visi tūristi, tikai ne visi to paspēja aizvest mājās. Kurš alu bija izdzēris, kā suvenīru mājāspalicējiem nopirka izslavēto čehu “Becherovku” vai absintu (70% liķieri), ko savulaik bija slavējis Remarks.
Tā kā neesmu alus speciāliste, grūti spriest, vai patiešām alus Čehijā ir kaut kas īpašs, bet kafejnīcās pie pusdienu un vakariņu galda tas bija neatņemama sastāvdaļa. Kauss alus aptuveni maksāja 25 kronas (50 santīmu).
Čehu alus darīšanas māksla ir apmēram 500 gadu veca. Daudzviet redzējām apiņu laukus iesarkanā krāsā. Uzzinājām, ka te audzētajiem apiņiem ir vislabākais rūgtums — 15 — 16 procentu, savukārt Latvijā audzētajiem tas ir tikai četri procenti.
Radniecīgas valodas
Ar alu paplašinājās arī mūsu čehu valodas zināšanas. Izrādās, tā ir viegla valoda: piva — alus, svetle — gaišais, male — mazais. Arī citi vārdi nešķita sarežģīti, piemēram, dobre rano — labrīt, dobrij den — labdien. Diezgan liela līdzība ar krievu valodu, taču dažkārt ir arī vārdi ar pilnīgi pretēju nozīmi, piemēram, vārds “pozor” nav domāts kaunināšanai, bet nozīmē uzmanību.
Mūsu gide pane Marija atgādina, ka arī latviešu valoda savā ziņā ir radniecīga čehu valodai. Tas valodnieku K. Mīlenbaha un J. Endzelīna nopelns. No 1908. līdz 1911. gadam, veidojot latīņu alfabēta latvisko paveidu, viņi ar nelielām atšķirībām no čehu rakstības aizguvuši patskaņu garuma, līdzskaņu mīkstinājuma un šņāceņu apzīmējumu.
Ar stundu nepietiek
Dienu pirms došanās mājās apmeklējām čehu karaļu rezidenci — vispazīstamāko Čehijas pili — Karlšteinu. Gotikas stila pils, kas atgādina pasaku celtni, būvēta 14. gadsimtā. Vienīgā iela ved uz nocietināto pili, tā celta kā valdnieku dārgumu un svarīgāko valsts dokumentu glabātava. Tagad pilī iekārtots muzejs. Diemžēl stunda Karlšteinā bija krietni vien par īsu, jo kāpums līdz pilij diezgan stāvs, turklāt visa iela kā sētin nosēta ar suvenīrkioskiem. Vienaldzīgi paiet tiem garām ir grūti.
Liels tūristu pieplūdums Karl-šteinā ir septembra beigās, kad te rīko vīnogu ražas novākšanas svētkus. Tajos notiek ne tikai Karlšteinas vīnu degustācijas, bet arī modes skate, kurā prezentē gotikas un renesanses laikmeta apģērbu. Savukārt vēsturisko deju cienītāji speciāli noorganizētās stundās var apgūt to dejošanas mākslu.
(Turpmāk vēl)
