Pēc iepriekšējā “Staburagā” publicētā aizkrauklietes Ainas viedokļa “ Nolaidīgi paši saimnieki” saņēmām vairākus lasītāju zvanus.
Pēc iepriekšējā “Staburagā” publicētā aizkrauklietes Ainas viedokļa ” Nolaidīgi paši saimnieki” saņēmām vairākus lasītāju zvanus.
Aizkrauklietei nepiekrīt
Zemniece Ilze Līce no Zalves pagasta nepiekrīt Ainas paustajam. Līces kundze norāda, ka aizkraukliete nepareizi vaino saimniekus.
“Ne visur vainojami saimnieki. Upmalas krūmiem aizaugušas valsts likumdošanas, nevis saimnieku nolaidības dēļ,” tā Ilze Līce. “Mums ganības ir Zalvītes upes tuvumā, visa upmala krūmos, bet neko nevaram darīt. Gribētu krūmājus izcirst, bet mežniecība neļauj, jo tā esot tauvas josla. Atceros, ka mans vectēvs vienmēr tīrīja upmalu, bet tagad to darīt nedrīkstam. Krūmi aug griezdamies, mums jāplāta rokas. Absurds!
Arī par zāles pļaušanu govīm es nevaru piekrist, jo nav iespējams sapļaut zāli desmit, divdesmit lopiņiem. Varbūt Ainai bijuši pāris truši, kuriem zāli var rokām saplūkt.
Un ko zemnieks lai dara, ja līst lietus? Šopavasar tā lija, ka viss applūda, lauki un pļavas mirka ūdenī. Neko izdarīt nevarēja, bija vien jāgaida sauss laiks. Tas atnāca līdz ar knišļiem un kritušiem lopiem. Man svētdienas vakarā govīm uzbruka tāds knišļu mākonis, kādu savos 62 gados redzēju pirmo reizi. Govis pašas iebēga kūtī, tā no insektiem paglābdamās.
Agrāk arī bija knišļu uzbrukumi, bet daudz mazākā mērā. Atceros, saimnieces tad lopus smērēja ar petroleju, tās smaka dzēlējus aizbaidīja. Jāievēro arī laiks, kad knišļu nav, un tikai tad jālaiž govis ganos.”
Vērtīgs ierosinājums
— Manuprāt, vajadzētu mācīties no lietuviešiem — tā, domājot par knišļu uzbrukumiem lopiem, saka Elksnītes kundze no Neretas.
— Gan ziņās krievu valodā, gan lietuviešu ziņās (šo valodu es labi saprotu) 1. jūnijā dzirdēju par Lietuvas pieredzi knišļu apkarošanā. Viņi praktizē šādu metodi — Nemunā (upē pie Baltkrievijas robežas) ielej kaut kādu bioloģisku līdzekli, kurš nekaitē dzīvai radībai (izņemot knišļus), un viņiem tādas problēmas kā lopu nobeigšanās no knišļu kodumiem nav. Šogad arī viņi nopirkuši četras tonnas šī brīnumainā līdzekļa. Tā viņi apkaro knišļus jau kopš 1999. gada. Vai mūsu valstsvīri nevar aizbraukt pie viņiem pieredzē? — tā Elksnītes kundze.
