Daudzu eiropiešu pretošanās spējas HIV vīrusam, iespējams, nosaka savdabīgs ģenētiskais mantojums no mēra epidēmijas, kas plosījās Eiropā no 1347. līdz 1670. gadam.
Daudzu eiropiešu pretošanās spējas HIV vīrusam, iespējams, nosaka savdabīgs ģenētiskais mantojums no mēra epidēmijas, kas plosījās Eiropā no 1347. līdz 1670. gadam.
Aptuveni 10% eiropiešu piemītošajai imunitātei pret HIV ir sena vēsture, raksta “Journal of Medical Genetics”. Liverpūles universitātes zinātnieki, kas izstrādā šo pētījumu, uzskata, ka pastāv ģenētiskā mutācija, kas bloķē vīrusa iekļūšanu cilvēka imūnsistēmas šūnās. Tā ir tieši saistīta ar mēri, ko pārcietuši mūsu senči, turklāt, jo pirms salīdzinoši nesenāka laika kādā reģionā bijis mēra uzplaiksnījums, jo lielākam procentam tā iedzīvotāju ir minētā mutācija. Visvairāk cilvēku ar mainīto gēnu dzīvo Skandināvijā. Aptuveni 14—15% šī reģiona iedzīvotāju piemīt imunitāte pret HIV. Mēra pēdējais uzplaiksnījums tika reģistrēts Kopenhāgenā.
