Čehiju esmu redzējusi trejādu — gan kā Čehoslovakijas sastāvdaļu, gan kā patstāvīgu valsti, gan kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Un vienmēr tā ir valdzinājusi ar savu skaistumu.
Čehiju esmu redzējusi trejādu — gan kā Čehoslovakijas sastāvdaļu, gan kā patstāvīgu valsti, gan kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Un vienmēr tā ir valdzinājusi ar savu skaistumu. Tā ir valsts, kurā tīk atgriezties. Ja, plānojot šīsvasaras atvaļinājumu, nedomājat to pavadīt, slinki zvilnot pludmales smiltīs, ir vērts aizbraukt tieši uz šo zemi, lai iepazītu Čehijas tikumus un netikumus.
Ceļotājam pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), braucieni kļuvuši ērtāki — vairs nav stundām jānīkst pie robežpunktiem. Pases pārbauda ātri, un visas formalitātes uz robežas var nokārtot dažu minūšu laikā.
ES prasības nosaka, ka arī autobusam būs jāiet “gulēt” astoņas stundas — nevarēs vairs braukt naktī, līdz ar to pieaugs ceļojuma ilgums un ceļazīmes cena.
Čehs paliek dienvidos
Leģenda vēsta, ka senatnē dzīvojuši trīs brāļi: Russ, Ļehs un Čehs — krievu, poļu un čehu tautas ciltstēvi. Meklēdams jaunas zemes, Čehs cirtis ceļu dienvidu virzienā. Kad viņš ar savu karaspēku, sievām un bērniem nonācis Vltavas krastos, uzkāpis Ržipas kalnā netālu no tagadējās Prāgas un svinīgi pavēstījis: “Šī zeme ir skaista un auglīga, mēs te paliksim.”
Sprīdīša paradīzē
“Čehijas paradīze” — tas bija pirmais tūrisma objekts, kuru apskatījām rīta agrumā. Prahovas klinšu parks atgādināja savdabīgu klinšu pilsētiņu. Unikālais dabas veidojums, kurš radies vēja un ūdens iedarbības rezultātā, uzvēdī aizvēsturisku noskaņu, šķiet, neesam šajā pasaulē. Pirmsleduslaikmeta okeāna klinšainajā gultnē maz jūtama cilvēka ietekme. Tas vedina uz filozofiskām pārdomām par cilvēka niecību salīdzinājumā ar dabu.
Klinšu spraugās ierīkotas kāpnes, un no vairākiem skatu laukumiem var apskatīt klinšu pilsētu no augšas. Takas iezīmētas ar dzeltenas, zaļas un sarkanas krāsas norādēm. Tas nozīmē, ka tūristi šo skaistumu var baudīt dažādā intensitātē — katrai takai ir citāds garums un grūtību pakāpe.
Staigājot pa gleznainajām takām, vienbrīd šķita — tas jau kaut kur ir redzēts! Neziņu kliedēja gids — te uzņemta latviešu un čehu kopražojuma filma “Sprīdītis”. Savulaik te filmējies arī “indiānis” Gojko Mitičs.
Par Eiropas Savienību nejūsmo
Čehijā nule bija beigušās Eiroparlamenta vēlēšanas. No reklāmu stabiem vēl lūkojās politiķu sejas. Vēlēšanu rezultāti bija diezgan šokējoši — uz iecirkņiem bija devušies 27 procenti vēlētāju. Tikai 11 procentu vēlētāju balsojuši par valdošās koalīcijas galveno partiju — sociāldemokrātiem, savukārt opozīcijā esošie eiroskeptiķi — pilsoņu demokrāti — bija ieguvuši 30 procentu balsu.
Mūsu krieviski runājošās čehu gides panes Marijas stāstījumā nejutām sajūsmu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Izbrīnīja fakts, ka medicīniskā aprūpe un izglītība, izņemot privātskolas, Čehijā ir bez maksas (vismaz 2004. gada jūnijā vēl tā bija). Tomēr pēdējā laikā čehiem nākoties ciešāk savilkt jostas.
Slava līdz zvaigznēm
Prāgas izcelsme saistīta ar kņazienes Lībušes vārdu. Populāra ir leģenda, ko pierakstījis rakstnieks Aloizs Irāseks (1851.—1930.). Senatnē kņaziene pravietiski pavēstījusi: “Es redzu pilsētu lielu. Līdz zvaigznēm aizlidos tās slava… Ejiet tur, pāri upei, satiksiet cilvēku, kas cērt māju sliekšņus. Pilsētu, ko uzcelsiet vietā tajā, sauciet par Prāgu!”. Kņazi ar karapulkiem tūliņ devušies pāri Vltavai, satikuši sliekšņu cirtēju un tur arī sākuši būvdarbus. No sliekšņa (čehiski — “prah”) atvasināts pilsētas vārds. Komponists Bedržihs Smetana Lībušes pareģojuma vārdus izmantojis arī savā operā “Lībuše”.
“Dārga” pilsēta
Prāga var lepoties ar vienu no “dārgākajiem” epitetiem — “zelta Prāga”. Šo titulu tā ieguva 13. gadsimtā, kad tika izraudzīta par Romas impērijas laicīgā valdnieka rezidenci (otro pilsētu Eiropā — aiz garīgās varas troņa Romā). Pēc toreizējā valdnieka Kārļa IV iegribas un pavēlēm Prāga izbūvēta par īstu metropoli, kurā pilis, laukumi un nami burtiski laistījās zeltā, sudrabā un dārgakmeņos.
Tagad gan torņi neviz dārgmetālu spīdumā, taču tas nemazina tūristu interesi par Prāgu. To dēvē arī par simttorņu pilsētu, taču arhitekti saskaitījuši, ka to ir krietni vairāk — ap pieciem simtiem. (Turpmāk vēl)
***
Interesanti.
Uzskata, ka tulpju dzimtene ir Holande. Taču kāda leģenda vēsta, ka šie ziedi cēlušies Čehijā. Karalienei uznācis untums, un viņa likusi jaunam dārzniekam izaudzēt visneparastāko puķi pasaulē. Dārznieks ļoti centies, jo klusībā mīlējis daiļo karalieni. Pēc vairāku gadu pūliņiem viņam izdevies izaudzēt neparastu tulpi melnā krāsā. Karalis dārznieku nosaucis par šarlatānu, jo melni ziedi nemēdzot būt, un izsūtījis viņu no valsts. Dārznieks aizbraucis uz Nīderlandi, kur viņa prasmi atzina. Drīz vien tulpes iekaroja visu Holandi.
***
FaktI.
Galvaspilsēta: Prāga.
Lielākās pilsētas: Brno, Ostrava, Česke Budejovice.
Naudas vienība: Čehijas krona, 1 krona — 100 helleru — 0,02 lati.
Ģeogrāfiskais izvietojums: Čehija ir Centrāleiropā, ziemeļos robežojas ar Poliju, austrumos ar Slovakiju, dienvidos ar Austriju, rietumos un ziemeļos ar Vāciju.
Augstākā virsotne: Snežka — 1602 metri virs jūras līmeņa.
Platība: 78866 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits: 10,2 miljoni. Pēc 1993. gada 1. janvāra, kad no apvienotās valsts atdalījās Slovakija, te palikuši arī ap 2 procentiem slovaku un nedaudz poļu.
