— Vai esat dzirdējis šogad dzeguzi kūkojam?
— Vai esat dzirdējis šogad dzeguzi kūkojam?
Iveta, skrīveriete
— Protams. Dzīvoju netālu no meža un dzeguzi dzirdu vai katru vakaru. Es gan īsti neticu stāstiem, ka dzeguze var aizkūkot, tomēr, kad dzirdēju pirmo reizi, ar patiku konstatēju, ka esmu paēdusi, un arī nauda bija kabatā.
Anna, pļaviņiete
— Jā. Dzeguze mani vienmēr aizkūko nepiemērotākajā brīdī. Arī šogad. Atsteidzos no darba un tūlīt gāju uz lodžijas savākt izžāvēto veļu. Mani tādu neēdušu, noskrējušos un bez naudas dzeguze kārtējo reizi aizkūkoja. Steidzos istabā, iespiedu vīram rokās naudas žūksni un sūtīju uz lodžijas. Nostāvējām pusstundu, taču dzeguze tovakar vairs nekūkoja.
Jānis, koknesietis
— Jā. Biju izgājis ar meitu parkā pastaigāties. Izdzirdot dzeguzi, atcerējos, ka nav labi, ja šis putns aizkūko neēdušu un bez naudas. Nesen bijām ēduši pusdienas. Arī maks ar naudu un kredītkartēm somā bija. Šogad paveicās.
