Ceturtdien Vietalvas pagasta vecajā pagastmājā atklāja izstādi, veltītu Vietalvas dziedāšanas (labdarības) biedrības 135. gadadienai.
Ceturtdien Vietalvas pagasta vecajā pagastmājā atklāja izstādi, veltītu Vietalvas dziedāšanas (labdarības) biedrības 135. gadadienai. To varēs apskatīt līdz 11. jūnijam. Iecerēts, ka telpa, kur izlikti vēstures materiāli, varētu veidoties par pagasta izstāžu zāli.
“Arkādijās” vienā galā iekārtots dzīvoklis, taču pārējā ēkas daļa, kopš pašvaldība un bibliotēka pārcēlās uz citām telpām, ir tukša. Nams pieder pagastam, un vietalvieši, kurus interesē pagasta vēs-ture, cer, ka te reiz varētu iekārtot izstāžu zāli, nākotnē varbūt arī pagasta muzeju un kaut ko līdzīgu saieta namam, kur zāli pieskandinātu vietējie dziedātāji un teātra spēlētāji.
Savlaik Vietalvas baznīcas tornī bija Lielā Tēvijas kara vēstures muzejs. Kad dievnamu atdeva draudzei, neliela izstāžu zāle vēl darbojās “Arkādijās”, taču ierēdņi nolēma, ka nav izdevīgi uzturēt katrā pagastā pa muzejam, un to slēdza. Muzeja eksponāti nonāca Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja krātuvē.
Vēsturnieks Andris Rūtiņš, kurš savlaik bija arī Vietalvas Lielā Tēvijas kara vēstures muzeja vadītājs, stāsta: “Pagājis piecpadsmit gadu, un mēs atkal gribam celt gaismā visu to labo, kas ir Vietalvā. Šis ir vēsturiski bagāts pagasts, arī materiālu par aizgājušajiem laikiem ir ļoti daudz, tāpēc mums radās doma to visu atkal rādīt cilvēkiem. Izstāde, kas veltīta Dziedāšanas biedrības gadadienai, ir tikai sākums mūsu iecerei. 14. jūnijā gribam atklāt izstādi par deportācijām, vēlāk parādīt pagasta rokdarbnieku veikumu. Pagaidām šeit būs tikai izstāžu zāle, taču, ja vietalvieši mūsu ideju par muzeju atbalstīs, centīsimies to realizēt.”
Cilvēki, kuri iekārtojuši šo izstādi un lolo cerību par pagasta muzeju, šo gadu dēvē par dižgaru gaismā celšanas gadu. Atverot jauno pagasta bibliotēku, tai dots Emīlijas Prūsas vārds. Savukārt Dziedāšanas biedrības darbība cieši saistīta ar diriģentu Juri Kalniņu un citiem ievērojamiem novadniekiem.
Pirmajā izstādē apskatāmas ne tikai fotogrāfijas un rakstudarbi par Dziedāšanas biedrības aktivitātēm, bet arī daļa vietalvieša Ulda Ērgļa senlietu kolekcijas. Kamēr fonā skan modinātājpulksteņa atskaņotā melodija “Es karā”i aiziedams”, Ērgļa kungs stāsta par lietām, kuras glabā viņa ģimene. Uldis Ērglis, liekot lietā savu prasmi, mēģina šīs lietas arī atdzīvināt. Daži pulksteņi tikšķ, patafons vēl darbojas, un ar petrolejas lampu var darbināt radioaparātu. Arī šīs lietas apskatāmas visu izstādes laiku.
