Mazzalviešu Upesjuru ģimenē maijs ir svētkiem bagāts mēnesis. Šonedēļ Dailis Upesjuris atzīmē skaistu dzīves jubileju, pirms nedēļas nosvinēta vārdadiena, bet šajās dienās vārda svētki ir arī Daiļa sievai Dzidrai.
Mazzalviešu Upesjuru ģimenē maijs ir svētkiem bagāts mēnesis. Šonedēļ Dailis Upesjuris atzīmē skaistu dzīves jubileju, pirms nedēļas nosvinēta vārdadiena, bet šajās dienās vārda svētki ir arī Daiļa sievai Dzidrai. Taču Daiļa un Dzidras lielākie godi vēl priekšā — Ziemassvētkos viņi svinēs zelta kāzas.
Mazzalvieti Daili Upesjuri laikraksta “Staburags” veidotāji bija iepazinuši jau neklātienē, jo viņš piedalījies mūsu rīkotajos konkursos. Visbiežāk tajos, kur interesantām fotogrāfijām bija jāizdomā paraksti, tos viņš parasti iesūtīja dzejā. Kad jautājam sirmajam vīram, cik sen viņš lasa mūsu avīzi, mazzalvietis attrauc: “Kopš pirmā dienas!”. Smejos, ka Upesjura kungs audzis reizē ar avīzi, viņš savukārt atbild, ka avīze augusi reizē ar viņu.
Māja tik veca,
cik saimnieks
Daiļa Upesjura dzimtā puse ir Mazzalve. Māju, kura nosaukta ģimenes vārdā — “Upesjuri” un kas ir pašā upes krastā, cēlis Daiļa tēvs. “Zemi tēvam piešķīra par piedalīšanos atbrīvošanas cīņās, un vēlāk šī bija Ulmaņlaiku jaunsaimniecība. Esmu audzis triju bērnu ģimenē un piedzimu, kad ģimene tikko bija ievākusies jaunajā mājā, tāpēc vienmēr atceros, ka nams ir tieši tikpat vecs, cik es pats,” stāsta “Upesjuru” saimnieks.
Arī sievu Dailis noskatījis tepat Mazzalvē, viņa dzīvojusi upes otrā krastā. Upesjura kungs ar sev piemītošo humoru piebilst: “Abi dziedājām korī, kādā mēģinājumā saskatījāmies un sadziedājāmies. Tā viņa no viena upes krasta pārcēlās uz dzīvi otrā krastā. Esam izaudzinājuši trīs bērnus — divas meitas un dēlu, mums ir astoņi mazbērni. Interesanti, ka gan sievai, gan visiem trijiem bērniem dzimšanas diena ir novembrī.”
Redz izaugam jaunu pilsētu
Daiļa Upesjura darbs bija saistīts ar mežkopību. Ilgus gadus viņš nostrādājis Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecībā, vēlāk — Ērberģes mežniecībā, bijis arī vietējā kolhoza mežkopis. Mazzalvietis stāsta: “Labi atceros to laiku, kad sāka veidoties toreizējā Stučka. Visu Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecības iecirkņu darbiniekus norīkoja izcirst mežu Daugavas kreisajā krastā, kur tagad ir hidroelektrostacijas ūdenskrātuve. Redzēju, kā būvē pašu spēkstaciju, pirmās dzīvojamās mājas pilsētā, kā veidojas ielas.”
Dzejo Dreslera garā
Nu jau 15 gadu Upesjura kungs ir pensijā: “Nu mūsu galvenās rūpes ir kārtība un tīrība mājā un pagalmā. Lopus neturam, taču drīzumā pie mums pārvāksies dzīvot viena no meitām, tad gan būs kazas.”
Viens no Daiļa Upesjura vaļaspriekiem ir pantiņu rakstīšana Dreslera garā: “Es viņu varētu citēt stundām ilgi. Dreslera iespaidā arī es mēdzu sacerēt pantiņus par dažādiem cilvēkiem un notikumiem. Jo jocīgāk, jo labāk. Šo to arī esmu pierakstījis, bet lielākoties pantiņi ir prātā, es tos vienkārši atceros un varu noskaitīt. Pēdējā laikā gan ar dzejošanu neaizraujos, nav noskaņojuma, taču neesmu no tiem cilvēkiem, kuri gaužas par dzīvi. Ko tas līdz, ja vaid par savām nelaimēm, tāpēc es cenšos cauri dzīvei iet ar humoru un labestību. Šo gudrību man savlaik atgādināja arī tēvs. Mans dzīves moto ir “Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev”. Tā arī dzīvoju.
