Ar Izabellu jau nekad nav bijusi mierīga dzīve, bet dārza sēšanas laikā tā vienkārši ir ārprātīga.
Ar Izabellu jau nekad nav bijusi mierīga dzīve, bet dārza sēšanas laikā tā vienkārši ir ārprātīga. Mums ir tādi skandāli un nemieri, ka deputātu pirmsvēlēšanu ķengāšanās šķiet kā maigi ziediņi.
Maijā gandrīz katru dienu mums notiek kāds tematisks strīds, kurš veltīts kādam dārzenim. Pagaidām visemocionālākais mums bija tā saucamais Staņislava skandāls. Izsenis taču zināms, ka sīpoli jāstāda 8. maijā, Staņislava dienā, bet Izabella iespītējās un teica, ka nestādīšot, jo dārzā esot pārāk mitrs. Nu tad es viņai skaidri un gaiši pateicu, ka viņa vienkārši ir slinks meitietis, kurai neinteresē dārza darbi. Tad es dabūju dzirdēt tādas lietas par sevi un tādus ticējumus, ka traks var palikt. Šī bļāva, ka es esot izdzinējs, turklāt viņa vecās grāmatās esot atradusi ticējumu, ka patiesībā sīpoli jāstāda vīrietim pirms saullēkta galīgi plikam — lai sīpoli augot kā debesu zvani. Nu tādas izvirtības es no savas laulenes dzirdēju pirmo reizi. Laikam kādus šovus pa televizoru saskatījusies.
Un tā gandrīz katru dienu — mainās tikai skandālu nosaukumi. Mums ir bijis pupu dumpis, biešu streiks, tupeņu pikets. No savas pieredzes varu droši apgalvot — ģimenes dārzs ir tikai naidam.
Indriķis