A. Upīša Skrīveru vidusskolas skolēni Līva Peļņika, Vita Kudlāne, Aigars Zemzariņš un Edgars Bērziņš, divas skolotājas — Gunta Šustere un Ināra Plakane viesojās Spānijas pilsētā Ondarroa.
A. Upīša Skrīveru vidusskolas skolēni Līva Peļņika, Vita Kudlāne, Aigars Zemzariņš un Edgars Bērziņš, divas skolotājas — Gunta Šustere un Ināra Plakane viesojās Spānijas pilsētā Ondarroa. Tur notika “Comenius” projektā “Skābie lieti un to ietekme uz Eiropas valstu dabas ainavu” iesaistīto valstu tikšanās.
Tas bija neticams likteņa pavērsiens — iespēja apskatīt saules un palmu ieskauto, Atlantijas okeāna apskaloto zemi Spāniju.
Skatoties pa lidmašīnas lodziņu
Rīgas lidostā ar savādu satraukumu un interesi devāmies uz lidmašīnu. Mums, skolēniem, šis bija pirmais lidojums. Raugoties laukā pa lidmašīnas lodziņu uz zemi, lidosta un viss apkārtējais strauji samazinājās, un mēs pacēlāmies gaisā. Izjutām patiesu lidojuma “prieku” — ausu aizkrišanu un gaisa bedres, bet bijām tomēr priecīgi. Aiz lidmašīnas loga palika zilas, zilas debesis, balta mākoņu “jūra”, un saulīte, kura ik brīdi slēpās aiz lidmašīnas astes. Vēlāk lejā pamanījām sniegotās Alpu kalnu virsotnes, kuras it kā bija izdūrušās cauri mākoņu paklājam. Skats pasakains, kurš jāredz pašiem!
Nolaižoties uz zemes, krūtīs bija kņudinoša sajūta — esam Spānijā!
Mūsu meitenes visskaistākās
Ielidojot Barselonā, pirmais iespaids bija, ka tā ir ļoti skaista, palmu ieskauta un Vidusjūras ūdeņu apskalota pilsēta. Salīdzinot ar Rīgu, Barselonā lidosta ir daudz lielāka un vizuāli atšķirīga. Gaisa temperatūra bija plus 15 grādu, bet Latvijā tolaik bija plus 5 grādi.
Arī šeit, Spānijā, pierādījās tas, ka latviešu meitenes ir visskaistākās. Mūsu Līva un Vita savaldzināja itāļu puišus. Atpūtāmies un fotografējamies zem palmām, pamanījāmies nočiept pīniju — Vidusjūras priežu čiekurus — par atmiņu no tālā ceļojuma. Atlicinājām arī laiku pusdienām. Ieraugot cenas, mūsu apetīte gan mazliet samazinājās. Par divām sviestmaizēm un glāzi sulas samaksājām piecus eiro (Ls 3,50).
Ekstrēmākās minūtes
Nākamais reiss ar aviokompānijas “Iberta” lidmašīnu uz Bilbao, atšķirībā no pirmā reisa ar “Air Baltic” lidmašīnu, bija jau daudz ekstrēmāks. Lidmašīna debesīs uzšāvās kā bulta, praktiski bez jebkāda ieskrējiena. Ja godīgi, bija mazliet bail, jo mūs vēl samulsināja lidmašīnas spārna dīvainā drebēšana. Bija tumša un skaidra nakts, tik brīnišķīgi likās vērot apgaismoto pilsētu lejā un ciemu mazās uguntiņas, kuras mirdzēja kā tūkstošiem mazu jāņtārpiņu. Tas nav izstāstāms, tas jāredz!
Bites dūc ar akcentu
Bilbao lidostā mūs jau sagaidīja projekta koordinators no Ondarroa Eduardo Lahada. Viņš mūs ar autobusu nogādāja Ondarroa pilsētā, “Arrigorri” viesnīcā okeāna krastā.
Zaļi, mežiem apauguši kalni un Biskajas līča krasti — tā ir basku zeme, kur dzīvo sena tauta. Tā, pēc zinātnieku domām, ir vissenākā tauta Eiropā, viņi runā valodā, kurai nav radniecīga neviena pasaules valoda. 1980. gadā trīs Spānijas provinces tika oficiāli pasludinātas par Basku autonomo teritoriju. Baski ir maza tauta — tikai pieci procenti no Spānijas iedzīvotājiem. Šajā zemē attīstīta metalurģija, kuģubūve un lauksaimniecība, īpaši aitkopība. Viņi ir lieliski zvejnieki.
Apmeklējām Pagoetas dabas rezervātu. Platība — 1335 akri, un tas atvērts 1998. gadā.
Devāmies apskatīt basku zemes pirmsindustriālo mantojumu: dzelzs ražošanu 16. gadsimta kalvē (ar paraugdemonstrējumiem), sniega pārdošanu, kokogļu iegūšanu, ūdensdzirnavu un miltu maltuves darbību, kaļķa ražošanu un daudz ko citu. Redzējām arī 14. gadsimta fermera māju un izstaigājām vairākas dabas takas, kurās ievēroju interesantu dabas norisi — gandrīz visi koki zied vienlaicīgi — ievas, ābeles, ceriņi.
Pagoetas botāniskajā dārzā mēs apskatījām bites un secinājām, ka bites izskatās kā jau bites, tikai dūc ar spāņu akcentu!
Sansebastjanas pilsētu devāmies apskatīt bez gidiem. Varējām raudzīties uz līci un izbaudīt tā skaistumu un valdzinājumu. Ceļā mūs pārsteidza īsts spāņu negaiss, un mēs paslēpamies kādā piesmēķētā krodziņā. Vakarpusē apmeklējām zivju tirgu un piedalījāmies zivju izsolē.
Šīs ekskursijas laikā iepazināmies ar citu valstu jauniešiem. Es sadraudzējos ar beļģu jauniešiem un lietuviešu meiteni Vaidu. Viņiem stāstīju par Latviju un mūsu jauniešu izklaidēm, bet viņi man par sevi. Kopīgi apskatījām skulptūru “Vēja ķemme”.
Par Latviju uzzina no “Eirovīzijas”
Pēc ekskursijas pa Sansebas-
tjanu, atgriezušies Ondarroa pilsētā, sagatavojām līdzpaņemtās dāvanas (“Laimas” konfektes, Latvijas melno balzamu, šokolādes un rupjmaizi), kuras vedām saviem spāņu draugiem. Es devos pie Nereas Djendes ģimenes. Manis dāvātās konfektes un šokolādes ģimenei ļoti garšoja. Sevišķi gards pārsteigums viņiem bija mūsu rupjmaize, jo, izņemot baltmaizi un rupja maluma sēklu maizi, citādas viņiem nav. Savukārt man garšīgi šķita spāņu nacionālie ēdieni.
Ģimenes galva ļoti interesējās par mūsu valsti, prezidenti, politiku un naudu. Viņi neslēpa, ka par Latviju uzzinājuši tikai pēc dziesmu konkursa “Eirovīzija”, kurā piedalījās Marija Naumova (viņiem zināmā Marie N.). Nerea pašmācības ceļā mācās Latvijas vēsturi, un viņu īpaši interesē Latvijas 20. gadsimta vēsture. Jauniete zināja, ka Latvija bija PSRS sastāvā un tagad ir brīva valsts, iestājusies ES. Visu vajadzīgo stāstīju angļu valodā, bet Nerea vecākiem pārtulkoja basku valodā. Man patika, ka mana jaunā “ģimene” daudz interesējās par Latviju.
(Turpmāk vēl)
