Izlasīju 14. maija “Staburagā” publicēto Vecbebru profesionālās vidusskolas skolotājas Ilgas Beķeres rakstu “Iespļauj akā un turpina no tās dzert”.
Izlasīju 14. maija “Staburagā” publicēto Vecbebru profesionālās vidusskolas skolotājas Ilgas Beķeres rakstu “Iespļauj akā un turpina no tās dzert”. Es pilnībā piekrītu raksta autorei.
Saistībā ar to atcerējos, kādu neizpratni manī izsauca viens teikums no reportieres Sandras Pumpures redakcijas slejas “Draugi pārvēršas nedraugos” 10. maija “Staburagā”: “Ja izslēgtu no skolas katru, kurš pasaka rupjības un aizskarošas piezīmes, mācību iestādē paliktu tikai daži skolēni”.
Kā lai saprot teikto? Vai skolotājam skolēnu rupjība jāpieņem kā norma? Vai jums nav nācies uz ielas dzirdēt jauniešu rupjības, no kurām “ausis svilst”?
Un vēl no jūsu slejas: ” Kāda skolotāja iesakot — šajā profesijā jābūt elastīgam, lai “mutes bajāriem” prastu atbildēt”. Vai ar līdzīgām rupjībām?
Ausma Kapusta, pensionēta skolotāja
