Pirms pieciem gadiem SIA “Ceļdaris” autoceļam Vecumnieki—Nereta—Subate Aizkraukles rajona teritorijā 25 kilometru garumā uzklāja melno segumu. Nu ceļa segums ir vienās bedrēs. Jau vairākus pavasarus nākas tērēt milzīgas summas, lai to salabotu.
Pirms pieciem gadiem SIA “Ceļdaris” autoceļam Vecumnieki—Nereta—Subate Aizkraukles rajona teritorijā 25 kilometru garumā uzklāja melno segumu. Nu ceļa segums ir vienās bedrēs. Jau vairākus pavasarus nākas tērēt milzīgas summas, lai to salabotu.
2000. gada vasarā SIA “Ceļdaris” melno segumu klāja no Sietiņiem līdz Krastiem un no Ērberģes līdz Neretas –– Aizkraukles pagriezienam. Tādējādi no Neretas līdz Rīgai varēja aizbraukt pa melno segumu. Diemžēl leišmales pagastu iedzīvotāju prieki par labo Rīgas ceļu ilga tikai līdz nākamajam pavasarim, kad ceļa klātnē parādījās lielākas un mazākas bedres. Toreiz “Ceļdaris” tās aizlāpīja, un līdz kārtējam pavasarim atkal viss bija kārtībā.
Tomēr katrā nākamajā pavasarī bedru kļuva arvien vairāk. Nu atbildīgie dienesti atzīst, ka melnais segums uzklāts nekvalitatīvi. 2000. gada vasara bija ļoti lietaina. Tomēr grants ceļam uzklāja 10 centimetru biezu dolomīta šķembu slāni, kuru piesūcināja ar bitumena emulsiju un pārklāja ar granīta šķembām. Diemžēl šo tehnoloģiju nevar izmantot lietainā laikā — neveidojas pietiekami izturīga dolomīta šķembu kārta.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs Ludvigs Šteinbergs atzīst, ka tolaik darbi patiešam veikti nekvalitatīvi.
— Darbs nebija paveikts pietiekamā kvalitātē, turklāt nebija paredzēts, ka šo ceļu izmantos tik smagi piekrautas automašīnas, — saka Šteinberga kungs. — Baļķvedēji šo ceļu izmanto ļoti intensīvi. Arī pavasaros, kad ceļš būtu jāsaudzē. Sekas visiem redzamas. Ceļš vienās bedrēs. Šopavasar tā remontam būs jātērē milzīgi līdzekļi, lai prāvās bedres aizlāpītu ar dolomīta šķembām un bitumena emulsiju. Vietās, kur bedres garākā posmā ir visa ceļa platumā, varētu mēģināt klāt asfaltu. Diemžēl, ja ceļam šajā vietā būs slikts pamats, arī to automašīnas salauzīs. Būtu jāveic urbumi, lai izpētītu, kādā kārtībā ir grunts dziļākie slāņi.
Viennozīmīgi nevar apgalvot, ka izvēlētā tehnoloģija ir nepiemērota. Līdzīgs segums uzklāts autoceļa Sērene—Kalnieši posmam no Zalves līdz Neretas mežniecībai. Tā pati tehnoloģija izmantota uz autoceļa Pļaviņas—Ērgļi. Abi ceļa posmi ir labā kārtībā, un bedres neveidojas. Iespējams, ka šos ceļus neizmanto tik smagi piekrautas automašīnas un arī darbi veikti kvalitatīvāk.
Ceļu kopēji sola bedres aizlāpīt, taču visiem skaidrs, ka ielāpi kalpos labi ja līdz nākamajam pavasarim, kad tos atkal samals kravas automašīnu riteņi. Pamatīgākam remontam naudas nav. Diemžēl leišmales iedzīvotājiem no tā vieglāk nekļūst un brāķa dēļ nākas bojāt automašīnas, līkumojot starp nekvalitatīvajā segumā izsistajām bedrēm.